Sadaļas Sadaļas

Rīgas tirgi ne tikai zaudē konkurentiem, bet arī deldē kultūrvēsturiskās vērtības

Būtiskas izmaiņas saimniekošanā ar šo gadu ieplānojis Rīgas pašvaldībai piederošais uzņēmums «Rīgas centrāltirgus». Pilsētas vēsturiskajā centrā tas pamazām atsakās no starpnieku pakalpojumiem un ar nākamo gadu jau plāno apsaimniekot visus piecus paviljonus. 

To nodošana nomniekiem izrādījusies neefektīva, jo uzņēmēji tikai domājuši par naudas iekasēšanu, nevis vēsturiskā mantojuma pienācīgu uzturēšanu. Taču šo – pašu kritizēto – modeli Centrāltirgus vadība plāno tieši stiprināt tā filiālēs Vidzemes un Āgenskalna tirgos. Turklāt bizness nodots firmai, kas ziedo Rīgas varas partijai.

  «Rīgas centrāltirgus» aizvadījis ceturto gadu, kad piedzīvots apgrozījuma kāpums. Pērn tas audzis par simt tūkstošiem eiro, sasniedzot 7,1 miljonu eiro. Par to lepnumu pauž ar «Saskaņas centru» (SC) saistītais tirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs, kas Centrāltirgu vada ilgāk nekā četrus gadus. Taču šo gadu laikā ne tikai audzis tirgus apgrozījums, bet arī krasi sarukusi tā peļņa – no gandrīz 400 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz simt tūkstošiem eiro pērn.

Pusotru gadu gatavos attīstības projektus

Runājot par šā gada lielākajiem darbiem, Abramovs pirmkārt sauc pakāpenisku rūpniecības tirgus laukuma atbrīvošanu no tirgotājiem, jo tur plānots satiksmes mezgls. Bet citas pārmaiņas Centrāltirgus galvenā vieta piedzīvos tikai «uz papīra».

«Šogad saņēmām tehniskos atzinumus par paviljonu tehnisko stāvokli. Ir skaidrs, kas jādara paviljonos, lai nostiprinātu metāla konstrukcijas, ir skaidrs, kas jādara, lai stiprinātu energoefektivitāti. Saņemti ļoti labi izejas dati, lai mēs ne tikai sēdētu un priecātos, ka tie mums ir plauktā, bet arī – lai mēs ar tiem strādātu,» stāsta Abramovs.

Viņš plāno pieteikt tirgus attīstības projektus Eiropas Savienības finansējuma piesaistei.

Pirmkārt ir doma par kanālmalas sakārtošanu, šogad tam izveidojot projekta dokumentus. Ja projekts tiks apstiprināts, plānots stiprināt kanāla sienu un atbalsta sienu tramvaja ceļiem virs tirgus, tāpat domāts sakārtot notekūdeņu aizvadīšanas sistēmu un atkritumu saimniecību, jo skats no autoostas puses neesot tas pievilcīgākais.

 Taču tuvāko darbu plānā ir pāris nedēļu laikā izsludināt iepirkumu, lai gatavotu projektu četru paviljonu metāla konstrukciju remontam.

Nomnieks tikai deldējis paviljonu infrastruktūru

Reāli darbi varētu sākties 2016. gada otrajā pusē. Vispirms plānots, ka Centrāltirgus savā apsaimniekošanā pārņem piekto no paviljoniem. Abramovs atzīst, ka tirgu nodot nomā starpniekiem nav bijis īsti tālredzīgi.

«Apsaimniekotājs no paviljona vēlas gūt maksimālus ieņēmumus. Tas savukārt jau pašos pamatos ir pretrunā ar Centrāltirgus saimniecisko darbību, jo mums šis objekts ir jāuztur labā kārtībā. Šo pretrunu var novērst, bet tikai tad, ja ir drastisks modelis – visu laiku uzraudzīt, skatīties uz pirkstiem. Bet tas gadu gadiem nebija darīts; par kaut kādiem nopelniem nomnieks šo objektu – paviljonu – ieguva, ātri veica investīcijas, taču pārējos gados notika būtībā infrastruktūras deldēšana, izmantošana,» klāsta Abramovs.

Tieši tāda infrastruktūras deldēšana gadiem notikusi arī Centrāltirgus Āgenskalna filiālē, kur pirms Pirmā pasaules kara celtajā kultūrvēsturiskajā ēkā ilgstoši saimnieko firma «Roveks».

 Gaļas stendā uzrunātās pārdevējas Anitas atziņas liek secināt, ka tirgotāji Āgenskalna tirgū ir visnotaļ pieticīgi. «Zieniet, tirgus mainās, uzlabojas. Ir smukāks skats nekā pirms 25 gadiem, kad šeit stāvējām «vaļinkos» un «fufaikās». Bet tagad ir gaišāks, ir siltāk, jo no vitrīnām ziemā nāk siltums!» saka Anita.

Āgenskalna tirgus degradācija sāk atbaidīt arī pārdevējus

Pārmaiņas Āgenskalna tirgū nav prasījuši arī tā apmeklētāji. Šogad Āgenskalna centrā uzņēmēji plāno atvērt jaunas tirdzniecības platības kopumā sešarpus tūkstošos kvadrātmetru. Tas ir tikpat, cik viss Āgenskalna tirgus. Taču tas nolietotā stāvokļa dēļ arvien vairāk sāk zaudēt konkurencē ar citiem apkaimes tirgotājiem.

«Līdz šim remontējām tikai tirdzniecības vietas – ūdensapgādi, elektrību un tā tālāk. Bet pati ēka nav remontēta kopš «dzimšanas». Visas arhitektoniskās daļas, kas atrodas uz ēkas jumta – ķieģeļi, karnīzes –, brūk nost. Ir žēl skatīties. Arī jums tek, tā ir jumta konstrukcijas īpatnība, jo tā daļa, kur ir koks, uzsēdināta uz ēkas pamatnes. Tā staigā, elpo – mēs kurinām telpas, bet tur viss smuki iet laukā, Rīga tiek sildīta,» stāsta Āgenskalna tirgus administratore Gunta Asare.

Realitāte, ko Āgenskalna tirgū apraksta Asare, atklāj «Rīgas centrāltirgus» šefa Abramova paša zīmēto shēmu, ka starpnieks no tirgotājiem tikai iekasē naudu, savu nolīgto tiesu samaksā Centrāltirgum, bet pārējo patur sev, par būtiskiem ieguldījumiem neliekoties ne zinis.

 Tirgus degradācija sāk atbaidīt arī pārdevējus, stāsta administratore Asare: «Pašlaik kioski mūsu tirgus pagalmā nestrādā, tie nav apkurināmi, ir novecojuši, iekšā tek ūdens, tāpēc jādomā, vai ekonomiski vērts atjaunot. Arī gribētāju tur ievākties, - jāsaka, kā ir - tur nav.»

Tirgus attīstību uztic firmai, kas strādā ar zaudējumiem un ziedo SC

Taču vējš svilpo ne tikai vēsturiskajā Āgenskalna tirgus namā, bet arī tā ilggadējās nomnieces firmas «Roveks» saimniecībā. Kā liecina «Lursoft» datu bāzu ziņas, «Roveks» gadā apgroza ap 400 tūkstošiem eiro, bet gadu noslēdz ar 25 tūkstošu eiro zaudējumiem. Taču 7500 eiro ikmēneša nomas maksājumus «Rīgas centrāltirgum» starpnieks līdz šim esot pārskaitījis.

Gada nogalē līgums ar «Roveks» beidzās. Centrāltirgus atklātā iepirkumā meklēja starpnieku ar jau citiem noteikumiem. Nomas maksu dāsni samazināja līdz 3300 eiro mēnesī, bet paģērēts, lai nepilnos septiņos gados Āgenskalna tirgū iegulda 1,2 miljonus eiro.

Iepirkumā par uzvarētāju atkal atzina SIA «Roveks». Ikgadējie zaudējumi Abramovam neliek domāt, ka nekādas attīstības tirgū nebūs.

«Mums tika pozicionēts, un mēs to arī pārbaudījām, ka uzņēmumā mainījušies dalībnieki, ir piesaistīts ārvalstu partneris, kura vārdu nezinu, bet zinu, ka tas ir no austrumiem,» skaidro Abramovs.

«Lursoft» dati rāda, ka no 2014. gada maija par firmas «Roveks» 50% kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Krievijas pilsonis Aleksandrs Ukhalovs. Komersants esot apstiprinājis, ka investīcijām kapacitātes pietikšot.

«Mēs noticējām. Šobrīd viss notiek ne pēc audita un revīzijas, bet pēc savstarpējas uzticēšanās,» pauž Abramovs. Ja pēc gada reāli darbi nesekos, ar uzņēmumu «Roveks» Centrāltirgus šķiršoties, sola Abramovs.

Zaļo gaismo puscenas līguma slēgšanai ar to pašu starpniekfirmu pagājušajā nedēļā devis arī Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"). Tieši stingro uzraudzību no Centrāltirgus un Rīgas domes puses kā galveno garantiju solītā izpildei min firmas «Roveks» līdzīpašnieks un vadītājs Jevgeņijs Šeļeņins.

 Pēdējos desmit gados «Saskaņas centram» un ar to saistītām partijām viņš ziedojis vairāk nekā 4000 eiro, liecina KNAB dati. Šeļeņins apgalvo, ka tirgu attīstīs. Tam piesaistīšot arī kredīta līdzekļus.

Starpniekam nodod arī Vidzemes tirgu; argumenti – nodokļi un darba apjoms

Līdzīgu pagrimumu un acīmredzamus zaudējumus konkurences cīņā piedzīvojis arī Vidzemes jeb Matīsa tirgus, kas ir otra Centrāltirgus filiāle. Līdz šim «Rīgas centrāltirgus» to apsaimniekoja paša spēkiem, taču tas ik gadu radījis 78 tūkstošu eiro zaudējumus. Tirgus vadītājs Abramovs skaidro, ka ar aprīli arī Vidzemes tirgu plānots nodot komersantam.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ nepieciešami starpnieki, Abramovs nosaka – darba pietiek jau Centrāltirgū, turklāt viņam jāmaksā nodokļi un likumā noteiktais atalgojums darbiniekiem.

«Mēs koncentrējamies uz Centrāltirgu kā teritoriju, ko soli pa solim varam saviem spēkiem attīstīt. Darba mums pietiek vismaz septiņiem gadiem. Vidzemes un Āgenskalna tirgus mums vajag tikai pieskatīt, bet ne tādā režīmā, ka mēs atdodam ar nosacījumu, ka skaita tikai nomas maksu. Ja mēs to gribētu darīt paši, mums būtu vismaz divas reizes jākāpina katras struktūrvienības kapacitāte - administrēšana, apsardze. Mēs nevaram pieļaut līdzekļu optimizācijas. Mums ir ne tikai jāmaksā nodokļi, bet arī tad, ja darbinieki slimo, atvaļinājuma nauda, par virsstundām, piemaksas par to, ka strādā cita darbinieka vietā,» stāsta Abramovs.

Vidzemes tirgu komersantam plānots nodot par 3600 eiro mēneša nomas maksu. Līgumu slēgšot uz gadu ar norunu, ka šajā laikā jāizstrādā arī tirgus attīstības vīzija.

Revīzijā pirms pieciem gadiem Valsts kontrole Rīgai pārmeta nesaimnieciskumu tās tirgu pārvaldībā. Revidenti arī secināja, ka pašvaldība nav noteikusi «Rīgas centrāltirgum» mērķus un to sasniegšanai izpildāmos uzdevumus Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus kā kultūrvēsturisko objektu attīstībai.

Ilgtermiņa plānus un to īstenošanas soļus nevar saklausīt arī pašreizējā tirgus vadībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt