Panorāma

Konflikts KNAB turpinās, tā risinājumu neredz arī pārraugi

Panorāma

Viņķele: bojāgājušās māsai rehabilitācija atteikta kļūdas dēļ

Rīgas pils atjaunošana iestrēgusi

Rīgas pils būvnieki sūrojas par dīkstāvi nodegušā jumta atjaunošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Rīgas pils atjaunošanā pēc ugunsgrēka valda dīkstāve - būvnieki neapmierināti, ka nevar ķerties pie nodegušā jumta atjaunošanas, jo pusgadu pēc traģēdijas joprojām nav saņēmuši projektu, pēc kura to izbūvēt. Pils apsaimniekotājs to skaidro ar projekta lielo apjomu un drošības prasībām, un mierina, ka vēsturiskās vērtības vairs nav apdraudētas.

Rīgas pils šāgada siltajā ziemā ir ieguvēja - pagaidu jumtam, kas pēc ugunsgrēka sedz izdegušās pils daļas, nav jāiztur sniega segas pārbaudījums. Tomēr arī vajadzīgo temperatūru ar pagaidu jumtu nodrošināt nevar.


Pērn jūnijā ugunsgrēkā cietušajai pilij nodarīti zaudējumi apmēram sešu miljonu eiro apmērā, ko lūgts kompensēt pils apdrošinātājiem. Par to trešdien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus informēja pils apsaimniekotājs - „Valsts nekustamie īpašumi". Vairāk nekā pusgadu pēc ugunsgrēka joprojām nav pilnībā atjaunots jumts, un būvnieki tajā vaino valsts institūciju gauso darbu. Lai turpmāk Rīgas pils rekonstrukciju uzraudzītu stingrāk, darbu atsākusi Rīgas pils atjaunošanas padome.

„Sešus mēnešus, kas ir pagājuši no ugunsgrēka, mums nav projekta, mēs nevaram uzlikt pamata jumtu Valsts svētku zālei. Tas nozīmē, ka šajā vietā nevaram uzturēt normālu temperatūru. Diemžēl virs kastelas daļas mums arī nav izsniegts [jumta] risinājums, tas nozīmē, ka muzejos no augšas nāk aukstums. Jo ātrāk mēs saņemsim projektu, jo ātrāk varēsim strādāt. Šobrīd ir zināma dīkstāve," situāciju raksturo pils atjaunotāju, pilnsabiedrības „SBRE" pārstāvis Ivars Millers.

To, ka jumta projekta izbūve notiek ļoti lēni, atzīst arī Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Tomēr, viņaprāt, aizkavēšanās ir objektīva, jo pēc Zolitūdes traģēdijas ir tikai saprotama „Valsts nekustamo īpašumu" vēlme vēlreiz pārbaudīt iecerēto konstrukciju drošību. Līdz ar to pie reālās jumta izbūves varētu ķerties vien apmēram februāra vidū. Pieminekļu inspekcijas vadītāja secinājums - turpmāk tādu birokrātiju pēc šādām nelaimēm nedrīkst pieļaut.


„Nopietni jādomā par šādām ārkārtas situācijām sekojošu darbu organizēšanu, birokrātisko kārtību, visu saskaņošanas un iepirkumu procedūru termiņiem. Jo ja mēs tos saskaitām kopā, tad kavēšanās iemesls ir skaidri redzams," uzskata Dambis.

Rīgas pils ir tēma, par kuru atbildīgajā Saeimas komisijā runāts jau vairākkārt. No malas rodas iespaids, ka pārāk strauji ugunsgrēka seku likvidēšana nevedas. Kritika tika veltīta arī klāt neesošajai Valsts policijai - par lēno izmeklēšanas darbu. Lai gan izskanējušas ziņas, ka policija šonedēļ beidzot varētu nākt klajā ar izmeklēšanas rezultātiem, pašā policijā tikko apstiprināja, ka šonedēļ nekāda slēdziena vēl nebūs.

Tomēr, kā secināja Dambis, tad kopumā pils stāvokli nevar saukt par dramatisku un vismaz minimums tās glābšanā izdarīts ir. „Svarīgākais, protams, ir īstais jumts un vietās, kur nevar īsto jumtu atjaunot, tur kvalitatīvs, noturīgs pagaidu jumts. Tālāk - mitro būvgružu aizvākšana, par ko mēs vairākkārt, apsekojot uz vietas, esam norādījuši, aicinājuši to darīt un tas ir paveikts. Tālāk - vērtīgu detaļu un elementu fiksācija un savākšana, novietošana tādā veidā, lai detaļas nebojātos un tās var izmantot restaurācijas procesā," saka Dambis.

Akūtākais jautājums šobrīd ir pils jumts. Būvnieki sūdzas par dīkstāvi, jo joprojām trūkst izmainītā tehniskā projekta. „Valsts nekustamie īpašumi" gan uzsver, ka tas ir ļoti liels darbs, gandrīz kā taisīt jaunu projektu. Turklāt Zolitūdes traģēdijas ietekmē tam vēl veiks papildu drošības ekspertīzi. Situāciju raksturo pilnsabiedrības SBRE pārstāvis Ivars Millers: „Tas nozīmē, ka sešus mēnešus, kas ir pagājuši no ugunsgrēka, mums nav projekta, mēs nevaram uzlikt pamata jumtu valsts svētku zālei. Tas nozīmē, ka šajā vietā nevaram uzturēt normālu temperatūru. Diemžēl, virs kastellas daļas mums arī nav izsniegts risinājums, tas nozīmē, ka muzejos no augšas nāk aukstums. Un, jo ātrāk mēs saņemsim projektu, jo ātrāk mēs varēsim strādāt."

Šobrīd ir zināma dīkstāve. Šobrīd kavēšanās ir seši mēneši. Ekspertīze varētu aizņemt kopumā 1-1,5 mēnesi. Tas nozīmē, ka jārēķinās ar to, ka astoņus mēnešus būs kavēšanās," norāda Millers.

Deputāti un arī VKPAI atzīst, ka tas ir saprotami. Kavēšanās ir objektīva.

Ļoti pozitīvi tika uzņemta ziņa, ka otrdien pēc finanšu ministra lēmuma atjaunota 2008.gadā izveidotā un vēlāk likvidētā Rīgas pils atjaunošanas padome. Tajā darbosies gan kultūras pieminekļu eksperti, arhitekti, būvinženieri, ministriju pārstāvji. Padomi vadīs Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāres Sanitas Bajāres teiktā, padomes lēmumi būs saistoši Rīgas pils atjaunošanas procesā.

Lancmanis Latvijas Radio atzina, ka tagad ir jādomā, kā tagad iziet no situācijas. „Pirmkārt, tās ir vēsturiskās telpas, kas ir jāglābj ātrāk, straujāk un negaidot, kā tas ir noticis tagad. Katrā ziņā es mēģināšu izmantot visas iespējas, kādas būs šai padomei, lai paātrinātu šo procesu. Ir jāpieaicina arī eksperti no restauratoru puses, jo ir jāizglābj, pirmkārt, Baltā zāle. Tā ir unikāla telpa Latvijai, kas būtībā ir ļoti, ļoti sliktā stāvoklī," pauda Lancmanis.

Padomes atjaunošanu atzinīgi vērtēja un solīja tālākā darbā izmantot arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība). „Mūsu rīcībā ir vadības vienība, kas varēs koordinēt atjaunošanas darbus starp dažādiem resoriem un arī, protams, pievērst uzmanību tiem jautājumiem, kur ir nepamatota kavēšanās. Komisija arī aicinās šo padomi, kolīdz tā būs iestrādājusies, un kopīgiem spēkiem spriedīsim, vai ir nepieciešami kādi grozījumi normatīvajos aktos," norādīja Druviete.

Piemēram, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rosināja pilnveidot Krīzes vadības padomes darbu, lai gadījumos, kad nelaime skārusi kultūrvēsturisku objektu, nekavējoties iesaistītu arī kultūras ekspertus ar lemšanas tiesībām.

Kāds ir Rīgas pils degšanas iemesls, joprojām nav zināms. Valsts policija izpelnījusies pārmetumus par gauso izmeklēšanu un joprojām jebkādus termiņus saukt izvairās.

Pirms policijas slēdziena nogaida arī apdrošinātāji. Ugunsgrēka zaudējumus apsaimniekotājs aplēsis sešu miljonu eiro apmērā, kas piestādīti pils apdrošinātājam - „Baltijas apdrošināšanas namam", bet pagaidām kompensācija nav saņemta un visas izmaksas sedz no „Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rezervēm.
VNĪ vadītāja Baiba Strautmane gan uzsver, ka kavēšanās ar apdrošināšanas izmaksu nebūs šķērslis pils atjaunošanai. Viņa pieļauj, ka pēc 2-3 gadiem vismaz Rīgas pils austrumu piebūve un priekšpils daļa būs pilnībā rekonstruēta un gatava, lai nodotu lietošanā.

No Strautmanes teiktā gan noprotams, ka ugunsgrēka dēļ jau iepriekš rekonstrukcijai nodotās Rīgas pils 1.kārtas pabeigšana varētu ievilkties apmēram par gadu, jo pirms ugunsgrēka rekonstrukcijas beigu termiņš bija 2015.gada vidus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti