Alga – 500 eiro uz rokas – glābšanas stacijās motivē strādāt pārsvarā studentus, tāpēc šobrīd aktīvi tiek meklēti gan glābēji, gan ūdenslīdēji. Atpūtnieki kadru trūkuma dēļ gan neciešot, apgalvo vadība.
Darbinieku trūkums ir tik akūts, ka no 8 glābšanas stacijām pusotra ir tukša. Dabā gan tā nenotiek un darbinieki sadalīti pa visām.
Otrdien, 12.jūlijā, ūdens jūrā ir 16 grādu silts. Peldas maz, un Vecāķu glābšanas stacijā šī ir mierīga diena. Normāli te būtu jābūt četriem glābējiem. Patiesībā no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā strādā trīs. Ja viens ir laivā pie bojām, bet divi dodas meklēt pazudušu bērnu, novērošanu neveic vairs neviens.
„Mums ir norunāts, ka neejam atvaļinājumos,” atzīst Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims.
Viņš plāno glābēju darbu tā, ka esošie glābēji strādā trūkstošo kolēģu vietās. Pārsvarā tie ir studenti, kas studē kādu sporta disciplīnu – airēšanu, peldēšanu -, vai entuziasti, kuri ļoti mīl šo darbu. „Augsta līmeņa profesionāli noturēt ir grūti,” piebilst Skrims.
Alga glābējam ir 500 eiro uz rokas. Tāpat darbiniekiem ir veselības apdrošināšana. 74 eiro liela uzturdevas kompensācija ik mēnesi, piemaksa par nakts darbu un dubultā apmaksātas virsstundas un svētku dienas.
Prasības, lai kļūtu par glābēju - būt pilngadīgam, fiziski spēcīgam Latvijas pilsonim ar vidusskolas atestātu kabatā.
Policijā apgalvo, ka atpūtnieki šo lielo kadru trūkumu nejūt.
Rudenī glābēji mācās un papildina zināšanas, bet, kad parādās ledus, atkal ir darbā - apsekojot ledu un glābjot zemledus makšķerniekus.
