Šāds lēmums pieņemts pēc Rīgas domes vadības tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Einaru Cilinski ("Visu Latvijai!"-TB/LNNK).
„Mēs vienojāmies ar Pašvaldību savienību par darba grupas izveidošanu, lai kopīgi noteiktu, kas ir tie atvieglojumi, kurus pašvaldībā deklarētais iedzīvotājs drīkst saņemt savā pašvaldībā, lai ir vienoti spēles noteikumi un lai tas ir saskaņots ar Pašvaldību savienību. Otrs – mēs panācām vienošanos ar Rīgas domes priekšsēdētāju Ušakova kungu par tālāko virzību par atlaidēm Rīgas sabiedriskā transporta pasažieriem, un tas paredz to, ka līdz gada beigām atlaides ir visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus
mēs strādāsim pie pašvaldību likuma grozījumiem, kas precizētu galvaspilsētas funkcijas, arī sadarbībā ar Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu asociāciju par jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādi, kas ietvertu kritēriju par Rīgas kā galvaspilsētas funkciju ar mērķi šo dokumentu apstiprināt nākamā gada budžeta paketē,” sacīja ministrs.
Kā jau ziņots, Rīgas dome pērn oktobrī nolēmai paaugstināt vienas biļetes cenu no līdzšinējiem 50 santīmiem (0,70 eiro) līdz 1,20 eiro, kas atbilstot viena brauciena pašizmaksai. Vienlaikus iecerēts noteikt, ka Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, kas saņēmuši par "Rīdzinieka karti" pārdēvēto personalizēto e-talonu, pienāksies 50% atlaide.
„Rīgas satiksmes” (RS) pārstāvis Viktors Zaķis apgalvoja, ka tas nav radījis liekus izdevumus un paskaidroja, ka RS katru gadu budžetā ieliek noteiktu summu, kas paredzēta informēšanai par sabiedriskā transporta lietošanu.
„Pērn budžetā arī bija tāda pozīcija - par uzlīmēm, monitoriem utt. Un par e-talonu lietošanu, kas sakrita ar kampaņu par „Rīdzinieka karti”, kas ir sava veida e-talons. Kampaņas turpināsies arī šajā gadā, martā, aprīlī, arī septembrī, kad ir lielas grupas, kam jāpievērš uzmanība e-talona derīguma termiņiem,” skaidroja Zaķis.
Rīgas dome apgalvoja, ka pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, kad pašvaldība uzsāka sociālo kampaņu „Esi rīdzinieks!”, galvaspilsētā ir deklarējušies apmēram 10 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati gan liecina, ka šajā periodā Rīgā deklarējušies nepilni seši tūkstoši. Tomēr Rīgas dome uzskata, ka vairāk nekā 200 tūkstošus eiro izmaksājusī kampaņa esot bijusi to vērta.
Ušakovs tagad norāda, ka „mērķis vienmēr ir bijis sakārtot finansiālās attiecības starp Rīgu un valsti, nevis iekasēt naudu no iedzīvotajiem. Ņemot vērā ievērojamu jaundeklarētu iedzīvotāju skaitu, kas no šī gada nodokļus maksās galvaspilsētas budžetā, Rīga var atļauties nodrošināt tarifu 0,60 eiro apmērā līdz gada beigām gan rīdziniekiem, gan citu pašvaldību iedzīvotājiem”. Iepriekš gan Ušakovs sacījis, ka „runas par to, ka uz šīs reformas rēķina tiks segti izdevumi par bezmaksas transportu, piemēram, Rīgas pensionāriem, var nosaukt vienīgi par provokāciju". Viņaprāt, "dotāciju atlaide nerīdziniekiem jāuzņemas vai nu valdībai, vai arī citām pašvaldībām. Reformas galvenais uzdevums ir pārliecināt 100 tūkstošus Rīgas iedzīvotāju, kuri šeit dzīvo, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā.”
Kaut gan dome cerēja, ka „paateicoties sociālajai kampaņai un biļešu reformai, mums ir izdevies panākt, ka pilsētas 2014.gada budžetā ienāks ap 15 miljoniem eiro”, tādai attīstības gaita grūti noticēt, jo pērn Rīgas domes dotācija „Rīgas satiksmei” pārsniedza 90 miljonus eiro.
Pagaidām noteikumi par atlaidēm nav stājušies spēkā, jo pret tiem kā pret diskriminējošu normu iebilst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Uz ministrijas iebildumiem pašvaldība vēl nav atbildējusi.
