„Vakarā, protams, te ir pavisam pilns. Tagad tikai cehs lēnām sāk pildīties,” - vienīgajā Latvijas Pasta šķirošanas centrā blakus Rīgas lidostai mani sagaida Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktors Valdis Ilguns un preses pārstāve Gundega Vārpa. Kur vien skatos – paciņas, vēstules, milzu maisi, bet izrādās, ka esmu atnākusi vēl pavisam mierīgā brīdī. Tieši caur šejieni ienāk un iziet pilnīgi visi pasta sūtījumi Latvijā – gan vietējie, gan starptautiskie.
„Lūk, sūtījums no Seulas, no Korejas, kas caur Helsinkiem lidojis uz Rīgu. Te ir pasts no Krievijas, no Maskavas. Tad ir „Ķīnas maisi” – no ienākošajām starptautiskajām sīkpakām lielāko daļu veido sūtījumi no interneta veikaliem, galvenokārt no Ķīnas.”
Līdz ar vakaru trīs milzu angāri futbola laukuma lielumā pamazām pārvēršas īstā skudru pūznī – miniatūras mašīnītes turpu šurpu ved būriem līdzīgus konteinerus ar sūtījumiem, uz paletēm lielos krāsainos maisos gulst tikko saņemtas sīkpakas. Sūtījumu apjoms Latvijas pastā ik gadu pieaug, galvenokārt uz internetveikalu pasūtījumu rēķina, stāsta Valdis Ilguns:
„Decembris mums ir rekordmēnesis. Nupat savilkām datus par pirmo pusmēnesi, un ir apstrādāti jau vairāk nekā 1,2 miljoni dažādu sūtījumu – sīkpakas, pakas, vēstules. (..) Ja runājam par sīkpakām, tie ir gandrīz 300 tūkstoši, pārsvarā interneta veikali, kuriem no gada uz gadu ir ļoti liels pieaugums – no 140 līdz 160 procentiem.”
Visu diennakti pasta sūtījumus šeit apstrādā apmēram 50 cilvēku komandas. „Lielākais „pīķis” sanāk no pusčetriem, četriem pēcpusdienā līdz trijiem, četriem, pieciem no rīta.
Tas ir tas specifiskais darbs – tāpat kā maiznīcām, kur maizīte jācep naktī, lai no rīta tā silta būtu plauktā, arī pastā visam vēlu vakarā un naktī ir jābūt sašķirotam, lai no rīta jūs saņemtu gan abonēto presi, gan savu sīkpaku pasta nodaļā,” skaidro Ilguns.
Pie slīdošām lentām, skeneriem, zīmogiem un datoriem rindā rosās pasta darbinieki. Uzrunāju vienu no viņiem, Emīlu Ziemeli:
„Ir diezgan daudz darba, jā. Sūtījumi nāk, cilvēki grib viens otram dāvināt, tāpēc reizēm ir jāņem virsstundas un jāpalīdz. (..) Es pieņemu un pārbaudu starptautiskās pakas, kas mums lielos maisos atnāk no lidostas. Mēs pārbaudām, cik tie sver, veram vaļā, liekam uz paletes un vedam uz muitu, ja sūtījumi nav no Eiropas. Ja ir no Eiropas, tad atdodam dāmām šeit blakus, un viņas visu nosūta tālāk.”
Angārā, kur šķiro izejošos sūtījumus un apzīmogo vēstules, pasta ļaudis kā īpašu dārgumu no plaukta izceļ ar roku rakstītas bērnu vēstules Ziemassvētku vecītim.
Gan ar adresēm Ziemupē un Lapzemē, gan bez markām un vienkārši „Salavecītim” vai „Деду Морозу от Алёны”. Jauz vēstules ir marka, tad to sūta uz Krieviju un Somiju, bet ja nav markas, tad uz Ziemupi Latvijā.
Arī vēstules, ne tikai sīkpakas, latvieši šogad sūta vairāk – decembrī vien apstrādāts vairāk nekā miljons vēstuļu.
Svētku apsveikumi lielākoties ceļo Latvijas robežās, bet starptautiskie sūtījumi visvairāk ceļo uz un no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Krievijas.
