Jēkabpils - pilsēta, kas atrodas Sēlijā abpus Daugavai, ir viena no deviņām Latvijas lielajām pilsētām. Par tādu Jēkabpils kļuva, valstī realizējot administratīvi teritoriālo reformu pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Jēkabpils domnieki gribējuši, lai pilsēta būtu novada centrs, apvienojoties ar apkārtējiem pagastiem, taču to nevēlējās pagastu vadītāji.
Jēkabpils, kuras iedzīvotāju skaits atbilst lielo pilsētu kritērijiem (vairāk nekā 25 tūkstoši), kļuva par lielpilsētu. Tiesa, par trūcīgu lielpilsētu, jo - tās budžeta ieņēmumi palika iepriekšējie, bet nācās pārņemt daļu līdzšinējā rajona funkciju, kam naudas nepietika. Vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas Jēkabpilī bija zemi – ap 240 latiem. Salīdzinājumam – piemēram, Jūrmalai tie ir ap 350 latiem. Šo iztrūkumu ik gadus kompensē no valsts budžeta, piešķirot apmēram pusmiljonu latu. Dotācijai nav īpašu mērķu – pašvaldība to tērē dažādām vajadzībām.
Bez kašķiem un bez pārmaiņām
Visus šos četrus gadus un vēl 11 iepriekšējos Jēkabpils mērs ir Leonīds Salcevičs, ievēlēts no LPP/LC. Tagad, kad šī partija likvidēta, viņš izveidojis savu – Jēkabpils reģionālo partiju, kurā iestājušies daudzi bijušie LPP/LC biedri, kā arī domes darbinieki – ir vietējie pilsētnieki, kuri uzskata, ka tie ir Salceviča primārie vēlētāji. Viņš prot vadīt tā, lai pašvaldībā nebūtu lielu strīdu vai neapmierinātības, tomēr uz lielākām pārmaiņām cerēt nevar, ja jēkabpilieši joprojām uzticēs vadību šim pašam cilvēkam.
Domē ir vēl trīs Salceviča partijas biedri, kā arī divi no „Saskaņas centra”, divi no „Jaunā laika” un tikpat no Zaļās partijas. Savukārt ar vienu deputātu pārstāvēta PCTVL, Tautas partija un Zemnieku savienība. Vairums deputātu vienlaicīgi ir arī uzņēmumu vadītāji. Pašvaldībā nav izteiktas opozīcijas. Tāda gan bija agrākos sasaukumos, kad domē pie varas tika tautpartijieši.
Mērs Leonīds Salcevičs pieļauj, ka infrastruktūra pilsētā sakārtota apmēram 30% apmērā: „Es ļoti cerēju, ka mēs spēsim izdarīt ar siltumtīkliem tādas aktivitātes, kas samazinātu zudumus trasēs un rezultātā varētu samazināt pat tarifu, bet vismaz mums ir izdevies to noturēt. Nu, neizdevās dažādu objektīvu iemeslu dēļ. Tikai tagad esam pieķērušies pie trešās skolas renovācijas. Sirds sāp arī par to, ka viens bērnudārzs, kurš bija ieplānots, tikai daļu izdevās izdarīt, trīs bērnudārzus savedām kārtībā. Mēs attīstāmies, bet ne tādiem soļiem, kā gribētos.”
Deputāts Aigars Nitišs (Zaļā partija) uzskata, ka labākais, kas izdevies - novērst to, ka visa vides sakārtošanai paredzētā Eiropas nauda – vairāki miljoni - tiktu tērēta jauna tilta būvniecībai pār Daugavu. Līdzekļi tika izmantoti jau minētajiem infrastruktūras darbiem, bet tilta būvei naudu dos no valsts budžeta.
Par daudz ko neesot izdevies pārliecināt ne mēru Salceviču, ne citus deputātus, piemēram, par graustu nojaukšanu. Zaļie bija paredzējuši arī pārskatīt domes administrācijas štatus un funkcijas, bet tas nav panākts.
Bezdarbs pieaudzis
Jēkabpilī ir ap 1200 uzņēmumu. Tie ir galvenokārt mazi uzņēmumi, kam arī palīdz biznesa inkubators. Pilsētā pietrūkst kvalificētu darbinieku, kaut gan bezdarbs četros gados pieaudzis.
Kāds bezdarbnieks, kurš Jēkabpils vecpilsētas laukumā sēž uz soliņa un dzer alu, stāsta: „Es meklēju darbu. Visi tik smaidīgi ir, bet, kad vajag darbu dot, nav. Jau trešais gads ir. Man ir galdnieka specialitāte, kokapstrādē varu strādāt. Biju „simtlatniekos”, tagad man pateica – varēsi tikai pēc gada, oktobrī. Ielas Jēkabpilī ir sataisītas, bet priekš kam tik daudz tos leišu veikalus ceļ? Mums vajag rūpnīcas, kur cilvēkiem strādāt!”
Dome atrakstās
Daži aptaujātie pilsētnieki uzskata, ka pilsēta kļuvusi skaistāka, sakārtotāka, līdzās Radžu ūdenskrātuvei uzbērts slēpošanas kalns. Bet par ģimenēm ar bērniem gan neesot padomāts. Atkritumus apsaimnieko pašvaldības uzņēmums, bet urnas esot izvietotas nepiemērotās vietās, pirmdienu rītos tās pārkrautas, bet par apsaimniekošanu jāmaksā dārgi. Kāda pilsētniece savākusi gandrīz 300 iedzīvotāju parakstus par vides sakārtošanu, taču no domes saņēmusi atrakstīšanos, kam darbi diez vai sekos.
Aktīvu cilvēku ierosinājumi netiek uztverti nopietni, pārliecināts kāds pensionārs un rīkojas pats: kopā ar jauniešiem ierīko kāpnītes pie dambja, izgatavo un izvieto atkritumu urnas. Par nesankcionēto darbību viņš gan vairākkārt administratīvi sodīts.
„Mēs ar jauniešiem iebetonējām kāpnītes, lai uz uzbēruma varētu cilvēki uzkāpt un nokāpt. Tagad jau esmu sešus sodus saņēmis. Daudzās jomās mani pat Aigars Nitišs ir pamudinājis. Diemžēl pilsētas apkārtne un zaļā zona ir nesakopta,” stāsta pensionārs.
