Egija Lanka jau 11 gadus ar ģimeni dzīvo Īrijā. Viņa stāsta, ka lēmums atgriezties Talsos vēl nav pieņemts, jo viss atkarīgs no tā, kas notiks ar izglītību Latvijā. Sekojot līdzi notikumiem, viņai ir prieks, ka pārmaiņas izglītības sistēmā notiek.
Tāpat viņa atbalsta izveidoto darba grupu, jo sev interesējošus jautājumus var uzzināt tieši no talsiniekiem: “Tādā veidā tā informācija tiks nesta uz āru. Mēs esam tik daudz un dažādi, un katram interesē kaut kas cits. Tikai ar to, ka Latvijā ir skaists rudens, sēnēs var iet un jūra ir tuvu, ar to izdzīvot arī nav iespējams.”
Darba grupā “Remigrācija Talsu novadā” ir gan cilvēki, kuri reiz dzīvojuši ārzemēs un atgriezušies, gan Talsu novada pašvaldības pārstāvji, gan sabiedriski aktīvi un radoši cilvēki.
Ivars Maķevics divus gadus dzīvojis Vācijā un piecus Anglijā. Latvijā atgriezies, jo te ir mājas. Viņaprāt, arī tie, kuri saka, ka nekad nebrauks atpakaļ, kādreiz tomēr atgriezīsies: “Atceros tās izjūtas, kad braucu mājās – tu meties kā aukstā ūdenī, kā āliņģī, tu nezini, kas te ir, kas te notiek. Atbraucot ir tādas sajūtas – par ko tie cilvēki runā, kas te vispār notiek?”
Lai mazinātu šo neziņu un sāktu risināt problēmas, ar kurām varētu saskarties tie latvieši, kuri vēlas atgriezties, darba grupa izveidojusi konkrētu plānu un rīcības. Vieta, kur dzīvot, darbs, ko strādāt, izglītības sistēma – ir tikai daļa no lietām, kurām jāmeklē risinājumi.
“Līdz ar to pašvaldības nevar veikt izmaiņas saistošajos noteikumos, piemēram, par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, ja reemigrantam nav, kur dzīvot. Un es pieļauju, ka tādu situāciju ir daudz,” stāsta Inga Sokolova.
Darba grupas dalībnieki šobrīd meklē brīvprātīgos, lai, piemēram, bērniem, kuri atgriežas Latvijā, varētu palīdzēt ar latviešu valodas mācībām.
