Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pēdējo nedēļu laikā daudzkārt nācies atbildēt uz jautājumiem par finansējumu veselības aprūpei. Gan slimnīcas, gan pacientu un mediķu organizācijas ceļ trauksmi, ka ar šim gadam plānotajiem papildu 86 miljoniem nepietiek.
Kariņš intervijās pauda, ka naudas ir par maz, taču neesot skaidrs, kā izmantoti līdz šim piešķirtie līdzekļi. Premjers par to runāja arī pagājušonedēļ Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā": "Kādā veidā Veselības ministrija šo naudu sadala, man ir ļoti lielas neskaidrības. Mums ir nesakārtota sistēma, es teikšu, kā ir."
Kariņš, piemēram, vedināja domāt, ka līdz šim algu palielināšanai piešķirtā nauda sadalīta par sliktu medmāsām: "Tajā pašā laikā medmāsas ir uz tādas knapas izdzīvošanas algas, un kaut kā visu laiku liekot klāt, kas ir bijis mediķu algām, visvairāk gūst tie, kuri jau pelna visvairāk, un kaut kā ilgstoši vismazāk gūst tieši medmāsas."
Līdzīgi premjers izteicās dienu iepriekš TV3 raidījumā "900 sekundes": "Liekot tikai naudu iekšā, rindas nekļūst īsākas. Algas iet darbiniekiem uz augšu. Īpaši – labi kvalificētiem ārstiem, diemžēl ne medmāsām."
Taču dati premjera teikto neapstiprina. Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta apkopotā slimnīcu informācija rāda, ka kopš 2018. gada ārstu un medmāsu algas kāpinātas vienādi – kopumā par 75%. Pērn pirmajā pusgadā vidējais faktiski izmaksātais atalgojums ārstiem bija 2544 eiro, bet medmāsām – 1442 eiro mēnesī. Visā šajā laikā medmāsu alga bijusi aptuveni 60% no ārstu algas.
Kariņš runāja arī par citiem sistēmas trūkumiem: "Mums ir starp 200 un 300 tūkstošiem tautiešu, kuri dzīvo, strādā ārzemēs, maksā tur nodokļus, bet viņi var atgriezties Latvijā jebkurā laikā, ar savu personas kodu saņemt to pašu pakalpojumu kā jebkurš mūsu radio klausītājs, kurš šeit dzīvo un maksā nodokļus."
Premjers norādīja uz it kā lielo finansējumu, ko šādi sistēmā varētu ietaupīt. "Iespējams, tajā, ko mēs lieki maksājam mūsu radiem, kuri dzīvo, strādā un maksā nodokļus ārzemēs, tur ir droši vien desmitiem, ja ne simtiem miljonu, kas faktiski tiek izmantoti, kurus mēs varētu novirzīt citur," sacīja politiķis.
Taču arī šim pieņēmumam nav pierādījumu. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pērn Latvijā valsts apmaksātos veselības pakalpojumus izmantoja 17,7 tūkstoši ārzemēs dzīvojošu valstspiederīgo. Un izmantoto pakalpojumu summa naudas izteiksmē ir tikai 3,3 miljoni eiro. Līdz ar to vismaz pašlaik nav pamata teikt, ka šādas prakses ierobežošana Latvijas nodokļu maksātājiem dotu desmitiem vai pat simtiem miljonu papildu finansējuma.
Arī Kariņa birojā "Re:Check" veidotājiem nesniedza datus, kas apstiprinātu premjera teikto.
Jāatgādina, ka valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. To, ka sistēmā ir par maz naudas, uzsvērušas arī starptautiskās institūcijas. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka ilgstoši nepietiekamais finansējums Latvijā veicina augstu mirstību un to būtu iespējams novērst.
