Šķēle digitālās televīzijas ieviešanas krimināllietas tiesas sēdēs kā liecinieks vairākkārt piedalījies jau tiesas pirmajā instancē. Bet pēc apsūdzētā advokāta Lozes jaunās liecības, ka viņš digitālās televīzijas ieviešanas kontekstā darbojies Šķēles uzdevumā, ekspremjeram nācās ierasties liecināt atkārtoti.
Noliedz saistību ar līguma slēgšanu
Šīs dienas tiesas sēdē Šķēle bija vienīgais liecinieks. Viņu iztaujāja gan prokurors, gan apsūdzēto advokāti un paši apsūdzētie.
Kā pirmais – apsūdzētais un pirmajā instancē notiesātais advokāts Loze, jautājot Šķēlem, vai tiesa, ka viņš kā advokāts digitālās televīzijas ieviešanas projektā sniedzis Šķēlem juridisko palīdzību un rīkojies ekspremjera interesēs.
Šķēle uz to atbildēja ar mīklaini – "daļēji jā, daļēji nē", skaidrojot, ka Loze tiešām viņu pārstāvējis mēģinājumā iegādāties vairākumu uzņēmumā "Kempmeier Media Limited", ar kuru "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" noslēdza vēsturisko daudzmiljonu līgumu par televīzijas digitalizāciju.
Tomēr trešdien ekspremjers Šķēle vairākkārt uzsvēra, ka ar šī līguma slēgšanu viņš nekādi neesot saistīts.
Viņš arī norādīja, ka neiebils tkā klients, ja Loze nāktu klajā ar kādām papildu liecībām vai dokumentiem, kas to apstiprinātu.
Tāpat Šķēle pauda, ka tā sauktā digitālgeita ir Tautas partijas un "Jaunā laika" cīņas iznākums, un, ja viņš pats nebūtu saistīts ar digitalizācijas procesu, krimināllieta par to nemaz nebūtu ierosināta.
Šķēle norādīja, ka viņš pats nav uz apsūdzēto sola, jo neko nav pārkāpis. Tāpat, pēc Šķēles teiktā, neko nav pārkāpuši arī viņa darbinieki, kas tomēr ir uz apsūdzēto sola. Jautāts, kāpēc tā, ekspremjers noteica: "Jūs bijāt klāt, jūs visu dzirdējāt".
Neesot pamata izvirzīt apsūdzību
Loze, kurš iepriekš paudis, ka Šķēle viņam devis konkrētus norādījumus par digitalizācijas līguma noformēšanu, trešdien atteicās komentēt, vai, viņaprāt, bijušais klients liecinājis atklāti, norādot – galvenais, ka Šķēle apliecinājis juridiskās palīdzības sniegšanas faktu.
"Es vairs neko negribu teikt. Viņš sniedza liecību. Es domāju, viņš sniedza, cik varēja," teica Loze,
atsakoties no plašākiem komentāriem. Advokāts vien norādīja, ka viņam tiesas procesā ir jāpanāk attaisnojošs spriedums, "jo es tiešām veicu profesionālo darbību".
Lietas prokurors pēc sēdes sacīja – vēl joprojām nav pamata Šķēlem izvirzīt apsūdzību.
Prokurors gan norāda – advokāta Lozes paustais un Šķēles šīsdienas liecība diez vai būtiski mainīs procesa gaitu.
“Ja būtu pierādījumi, ka viņš ir piedalījies līgumu slēgšanā tā vai citādi, tad varētu būt runa par viņa apsūdzēšanu.
Pēc šīsdienas tiesas sēdes izskatās, ka tur būs vārds pret vārdu, ja Loze nevar pamatot to, ko viņš pieteica un apgalvoja savā lūgumā par Šķēles aicināšanu liecināt. (..)
Domāju, ka šim procesam un attiecībā uz Lozi diez vai ko maina [Šķēles jaunā liecība]. Varētu mainīt, ja Loze iesniegtu kādus dokumentus, bet man neizskatās, ka viņš ko tādu darīs,” pauda prokurors Zelčs.
Tikmēr lietā apsūdzētais Jurģis Liepnieks pauda viedokli, ka "prokuratūras nostāja ir diezgan komiska, jo prokuratūra ir faktiski iestājusies Šķēles advokāta lomā."
Liepnieks uzskata arī: ja Loze šādu liecību būtu sniedzis krimināllietas sākumā, tad rezultāts lietā būtu bijis citādāks. "Jā, protams, tad Šķēle pats tiktu apsūdzēts, ņemot vērā tā laika politisko konjuktūru, bet varbūt ļoti daudzi no tiem 20 cilvēkiem, kuri te šodien ir apsūdzēti, nebūtu," sprieda Liepnieks.
Pats Loze jauno liecību sniegs kādā no nākamajām tiesas sēdēm 2017. gadā. Pirmās instances tiesa Lozem piesprieda divus gadus ieslodzījumā un 36 000 eiro naudas sodu.
Jau ziņots, Andris Šķēle tiesā atzina, ka advokāts Jānis Loze digitālās televīzijas projekta kontekstā daļēji darbojies arī viņa uzdevumā. Tomēr tas bijis saistīts ar Šķēles vēlmi iegādāties britu uzņēmumu “Kempmayer Media Limited”, nevis ar pašu digitalizācijas līgumu, ko šis uzņēmums noslēdza ar Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru.
Šķēle atšķirībā no vairākiem saviem padotajiem un partneriem digitālās televīzijas ieviešanas krimināllietā uz apsūdzēto sola nav sēdies, bet tiesas pirmajā instancē vairākkārt piedalījies kā liecinieks. Atkārtoti liecināt viņš tika uzaicināts pēc notiesātā advokāta Lozes jaunās liecības, ka viņš digitālās televīzijas kontekstā darbojies Andra Šķēles uzdevumā.
Ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa digitālās televīzijas krimināllietā 2015.gada maijā septiņiem cilvēkiem piesprieda cietumsodus, sešiem tikai naudas sodus, bet piecus attaisnoja.
Šī lieta tiesā tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 12 gadiem.
2000.gadā Latvijā tika uzsākts vairākus desmitus miljonus latu vērts digitālās televīzijas projekts, kura valsts uzņēmums “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” noslēdza vairāk nekā 30 miljonus latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kempmayer Media Limited” un tā meitas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia”. Tādējādi no „Kempmayer” iepirka digitālās televīzijas apraides iekārtas un dekoderus, ko savukārt firma bija iepirkusi no citiem piegādātājiem.
Tomēr izrādījās, ka tā ir pastkastītes firma, aiz kuras slēpās nezināmi īpašnieki. Tika izvirzītas versijas, ka patiesībā aiz šī ārzonas uzņēmuma slēpjas vietējie uzņēmēji, tostarp politiķis Andris Šķēle un LNT vadītājs Andrejs Ēķis.
2003.gadā izmeklēšanu par projektu sāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). 2006.gadā kādreizējais premjera padomnieks Jurģis Liepnieks publiski apstiprināja Šķēles saistību ar digitālās televīzijas projektu.
Tāpat 2006.gadā Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa atzina ar "Kempmayer " noslēgto līgumu par spēkā neesošu un piesprieda "Kempmayer" atmaksāt 3,8 miljonus latu, kas tika samaksāti, pamatojoties uz līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu.
Latvijā tiesā lieta nonākusi 2007.gadā, un sākotnēji kopumā tajā bija apsūdzēti 20 cilvēki.
