„Igaunijā jau kopš 1997.gada, Lietuvā – kopš nākamā gada sabiedriskie mediji vairs nepiedalīsies komerciālajā tirgū, kas nozīmē, ka attiecības ir daudz sakārtotākas,” norādīja "MTG Latvijas" televīzijas un radio vadītāja Baiba Zūzena, piebilstot – Igaunijā „MTG” labprāt pārraida sabiedriskā medija saturu, jo tie nekonkurē komerciālajā tirgū.
„Ir pilnīgi saprotams, ka šim mērķim sabiedriskajam medijam ir jāatrod papildus finansējums, lai varētu iziet no reklāmas tirgus,” sacīja Zūzena, paužot pārliecību, ka šim mērķim ir politiskā griba.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Gints Grūbe gan apšaubīja to, vai patiesi ir politiskā griba. Šī bija viena no iecerēm, kas bija ietverta sabiedrisko mediju attīstības koncepcijā, kas valdībā tika noraidīta.
„Bet tas ir jautājums, kurā mēs domājam vienādi, un jautājums, kādā veidā mēs nodrošināsim, lai sabiedriskie mediji, izejot no reklāmas tirgus, attīstītos, nevis degradētos,” sacīja Grūbe.
Ja sabiedriskie mediji tiešām aizies no reklāmas tirgus, tad tam jābūt kompensētam. „Ja mēs ejam ārā no reklāmas tirgus, tad tas notiek tiešām tā, kā tas notika Lietuvā un Igaunijā – tas tiek kompensēts, tiek iestrādāts mehānisms, kas nodrošina attīstību. Nevis tā, ka mēs jums tagad noņemsim reklāmas tirgu un jūs paliekat un iekonservējaties,” sacīja Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis.
Ieceri par šādu priekšlikumu doties pie politiķiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis Augusts Brigmanis (ZZS) nosauca par „zelta vērtu”. „Ja atnāktu komercmediji kopā ar sabiedriskajiem medijiem uz mūsu komisiju ar vienotu viedokli. Komisijai jābūt kā tādam vidutājam, soģim,” pauda deputāts.
