PVN standarta likme Latvijā ir 21%, bet samazinātā likme, kāda šobrīd ir zālēm, ir 12%.
Šīs nav pirmās diskusijas par izmaiņām, arī vēl pērnā gada vasarā politiķu dienaskārtībā kārtējo reizi bija jautājums par likmes paaugstināšanu līdz 21%. Tiesa gan, toreiz tikai bezrecepšu zālēm, taču tas atbalstu neguva. Tagad šāda ideja, turklāt attiecībā uz visām zālēm, atgriezusies Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pamatnostādnēs.
Pret ir pacientu organizācija “Sustento,” kas bažījas – zāļu cenas varētu augt par deviņiem procentiem. „Pilnīgi nepieļaujami ir paaugstināt PVN zālēm. Mēs esam vienīgā valsts, kas runā par paaugstināšanu, visa Eiropa runā par pazemināšanu,” saka “Sustento” pārstāve Iveta Neimane. Viņa uzskata, ka tas būs finansiāls slogs daudziem iedzīvotājiem, turklāt laikā, kad joprojām ir problēmas tikt pie ārsta.
Tāpēc sagaida no iestādēm korektus aprēķinus, ko samazinātās likmes atcelšana varētu dot: "Mums jārēķina, par cik pieaugs ātrās palīdzības izsaukumi, par cik mums pieaugs neatliekamā medicīniskā palīdzība, par cik ilgāk cilvēki būs spiesti gulēt aprūpes slimnīcās tikai tāpēc, ka nebūs savlaicīgas iespējas nopirkt kaut vai vienkāršās zālītes. Brīžiem liekas, ka ierēdņi, kas to rēķina, vispār nesaprot, cik cilvēkiem tās naudas ir. Ja ierēdņa algai nav sarežģīti šie četri vai pieci liekie eiro, tad mums ir liela grupa cilvēku, kuriem 50 centi ir smags finansiāls slogs.”
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgara Putra (Zaļo un zemnieku savienība)norāda - lai kompensētu samazinājumu darbaspēka nodokļiem, ir jāmeklē kompensējošie avoti. Ar priekšlikumu zālēm atcelt samazināto PVN likmi tiekot meklēts finansējums veselības nozarei: „Tas mērķis bija nevis vienkārši papildināt budžetu, bet,
ja arī mēs nolemjam, ka medikamentiem varētu atcelt PVN samazinājumu vai atvieglojumu kā tādu, iegūtais resurss tiktu novirzīts tieši veselības nozarei.
Līdzīgi arī citās nozarēs. Tai pašai veselībai šobrīd ir paredzēts 1% no sociālajām iemaksām, - pamatnostādnes to piedāvā risināt, tas ir apmēram 85-90 miljoni, bet šie miljoni jau neatrisina problēmu pēc būtības. Diemžēl šajā nozarē akūti trūkst finansējuma, un mēs esam viena no apakšgala valstīm, kas attiecas uz veselību.”
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs arī norāda, ka zālēm PVN likmi līdz 21% var pacelt tikai tad, ja ir skaidrs partneru atbalsts un svarīgākais - vai tas vispār ko dos veselības nozarei. Veselības ministrija priekšlikumu šobrīd atbalstīt nevarot. Ļoti rūpīgi jāvērtē, kādi ir ieguvumi un kādas sekas tas varētu radīt.
„Teorētiski parēķinot, palielinot PVN likmi līdz standarta apjomam – 21% apmērā, teorētiskais prognozējamais ieguvums valsts budžetam būtu 28 miljoni eiro. Bet ir jāņem vērā vairāki apstākļi, kas radītu apgrūtinājumus gan kompensējamo zāļu budžetā, ir paredzēts, ka tie būtu 9,8 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami, lai kompensētu PVN likmes palielināšanu līdz 21%," norāda Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ja nerada kompensējošu mehānismu, tad kāps medikamentu cenas, un tas negatīvi ietekmēs valsts apmaksājamo medikamentu iegādes sistēmu. Turklāt zāļu cenu palielināšana nozīmētu arī to, ka slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm un skolām par zālēm būs jāmaksā vairāk.
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, sliecas domāt, ka vispirms nopietni jāizvērtē iespējas uzlabot šī nodokļa iekasēšanu tieši veselības aprūpes nozarē.
Ministre norādīja, ka ar labāku kontroli pār PVN vien “būtu iespējams iegūt pozitīvu efektu aptuveni 20 miljonu eiro apmērā”, bet par samazināto likmju atcelšanu nekādas vienošanās un nopietnu diskusiju pašlaik nav.
