“Man nebija tas kritiskākais svars. Puiši bija braši tai nedēļai. Viens bija 2 kilogrami 230 grami, un otrs bija 2 kilogrami 320 grami,” stāsta Sanita Ziediņa, kurai gandrīz pirms četriem gadiem 33. grūtniecības nedēļā sākās priekšlaicīgas dzemdības. “Tagad skatoties, mums tā situācija mazliet savādāka ir. It kā abi ir priekšlaicīgi dzimuši, bet otrs brālītis ir ar īpašām vajadzībām un pilnīgi pretējs stāsts.”
Tieši personīgā pieredze Sanitu kopā ar vēl vienu priekšlaicīgi dzimušu bērnu mammu Laini Dambergu mudināja dibināt biedrību „Esmu klāt”. Laines meitiņa piedzima vēl agrāk – 26. grūtniecības nedēļā ar dzimšanas svaru 760 grami.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka ik gadu priekšlaicīgi dzimst virs 5% no visiem bērniņiem. Tas ir vairāk nekā 1000 priekšlaicīgu dzemdību gadā. Slimību profilakses un kontroles centra veselības aprūpes statistiķe Irisa Zīle Norāda, ka
procentuāli priekšlaicīgu dzemdību skaits kopš 2008.gada ir pieaudzis.
“Ja no 2008. gada, tad tas ir pieaudzis. Bija 4,8%, un tagad ir 5,3% 2017. gadā. Bet pa gadiem tas nedaudz mainās. Ir 5,3%; 5,7%; 5,9%; 5,5%. Nu tās robežas ir no 5% līdz 6%,” stāsta Zīle. Šie procenti mūs uz citu pasaules valstu fona neizceļot.
“Mediķi parasti uz grūtniecību skatās pēc nedēļām. Vecāki varbūt vairāk skatās pēc svara,” stāsta Rīgas Dzemdību nama neonataloģe Inese Bļodniece, “Latvijā priekšlaikus dzimušo bērnu procents nav augsts, salīdzinot pret pasauli. Un Dzemdību namā pagājušajā gadā mums 360 bērniņi piedzima pirms laika.”
Pirms 37. grūtniecības nedēļas jeb priekšlaicīgi dzimušie bērniņi ir iedalāmi 3 grupās:
- vēlīni priekšlaicīgi – pasaulē nākuši tuvu dzimšanas laikam – starp 34. un 36. grūtniecības nedēļu,
- stipri priekšlaikus dzimušie bērni – no 28. līdz 34. nedēļām,
- ekstrēmi priekšlaikus dzimušie bērni, kas dzimuši līdz 28. grūtniecības nedēļai. Tā ir vislielākā rūpju grupa.
Inese Bļodniece norāda, ka priekšlaikus dzimušais bērniņš ir pārsteigums un kas negaidīts. To ļoti labi raksturo Priekšlaicīgu dzimušo bērniņu vecāku biedrības „Esmu klāt” nosaukums. Vecāki tiek nostādīti fakta priekšā – bērniņš nu ir klāt! Biedrības vadītāja Sanita Ziediņa saka, ka izveidojusi šo biedrību, lai vecākiem, kuriem nepieciešams atbalsts, audzinot priekšlaicīgi dzimušus bērniņus, būtu iespēja to saņemt, jo informācija no ārsta nespēj aizstāt to, ko savā starpā var pārrunāt vecāki ar līdzīgām pieredzēm.
“Biedrība sniedz vecākiem gan emocionālu atbalstu, gan arī cita veida iespējas. Regulāra tikšanās mums ir slimnīcā. Ejam uz nodaļām pie vecākiem, kur ir iespēja viņus ātrāk uzrunāt un sastapties tad, kad vēl atrodas slimnīcā. Jo tad, kad ģimene iziet no slimnīcas, tad ir grūtāk nodibināt to kontaktu. Mēs esam kā tāds starpnieks starp vecāku un mediķi, tāds kā glābējzvans, varētu tā teikt.
Mediķis var iedot medicīniskus terminus un darīt savas medicīniskās lietas, bet vecāks vecākam, kas gājis līdzīgai pieredzei cauri, spēj dot to, ko nespēj cits,” klāsta Ziediņa.
Neonataloģe Bļodniece norāda, ka no visiem priekšlaikus dzimušajiem divas trešdaļas ir dzimuši vēlīnajā grupā, un, lai arī nevar salīdzināt ar iznēsātiem bērniņiem, tomēr viņu veselības problēmu riski ir zemāki. Savukārt tā saucamajiem ekstrēmi pirms laika dzimušajiem bērniem ir augstāks komplikāciju risks un viņiem nepieciešama kārtīga un precīza aprūpe.
“Jo viņam visas orgānu sistēmas ir nenobriedušas, un tā jau ir tā problēma, kas pēc tam var radīt komplikācijas. Lai vai kā, mēs to medicīnisko vidi un apkārtni cenšamies pielāgot videi mammas vēderā. Piemēram, gan apkārtējā vide, kad bērniņi ir inkubatorā, siltumā, mitrumā. Viņiem pēc iespējas tiek nodrošināta tumsa, lai nav lieki kairinājumi. Tāpat ēdināšana – mēs viņam cenšamies medicīniski pielāgot, lai viņš caur vēnu saņemtu tās barības vielas apmēram tādā pašā līmenī, kā viņš saņemtu mammas vēderā.
Bet, protams, nekad tā vide ārpus mammas vēdera nebūs identiska tai, kā daba ir paredzējusi, ka viņš mammas vēderā attīstītos,” skaidro Bļodniece.
Steidzīgākais bērniņš, ko atceras Inese Bļodniece, mammas puncī bijis ar mieru uzturēties vien nedaudz vairāk par 23 nedēļām: “Protams, gribas vienmēr runāt par tiem gadījumiem, kas labi beidzas. No Dzemdību nama pieredzes, kas man ir palicis atmiņā, nu jau tam bērniņam ir trīs gadi, kas piedzima 23 nedēļās un 4 dienās. Viņš bija stipri maziņš un stipri slims. Un viņam bija komplikācijas, un viņš ilgstoši ārstējās, bet tad, kad tas bērniņš atnāca divu gadu vecumā pie mums uz nodaļu parādīties, ka viņš smuki smaida un māj ar rociņu un koķetē. Tad visa nodaļa apraudājās, un tad jāsaka – tie ir tie gadījumi, kuru dēļ ir vērts cīnīties.”
