Tas darīts, lai izpildītu visas ugunsdzēsēju prasības vēsturiskā nama drošībai, kas pēc postošā ugunsgrēka tiek uzraudzītas īpaši modri. Lēmumu par termiņa pagarināšanu kopīgi pieņēmis ēkas apsaimniekotājs, Valsts prezidenta kanceleja, būvnieki un Rīgas pils atjaunošanas padome, un šoreiz pārmaiņas pēc par aizkavēšanos neviens nevienu nevaino.
Skatu uz Rīgas pili vairs neaizsedz sastatnes un celtnieku konteineri. Pēc trīs gadu darba priekšpils atjaunošana ir gandrīz galā un soli pa solim tiek atrādīta dažādām pārbaudes komisijām. Lai gan lielie darbi iekļāvušies termiņos, visu ugunsdrošības prasību izpildei būvatļaujas termiņš tomēr pagarināts līdz 20.decembrim. Projekta būvuzraugs Bruno Fībigs no SIA „Būvalts” skaidro, ka prasību un atkāpju ir ļoti daudz, tādēļ ugunsdzēsēju vērtējums lūgts jau pirms oficiālās pieņemšanas komisijas.
„Viņi nokomentēja šo būvniecības procesu un norādīja, ka ir atsevišķas sistēmas, piemēram, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas tomēr būtu jāievieš vēl neskaitāmās telpās. Arī balss izziņošanas sistēma. Jo, zinot šī objekta svarīgumu, nevar riskēt. Būtībā šīs visas sistēmas tagad tiek arī papildinātas visās telpās – gan reprezentācijas, gan dienesta, gan visās palīgtelpās, lai būtu pilnīga drošība no ugunsdrošības viedokļa,” skaidroja Fībigs.
Rūgtā ugunsgrēka pieredze likusi pārprojektēt arī pils dārza risinājumu, lai tajā varētu iebraukt ugunsdzēsēju auto, un izveidot jaunus hidrantus. Prasību izpilde būvdarbu budžetu gan nepārtērēšot – pēc būvuzrauga teiktā, kopumā izdevies pat ietaupīt.
Aizkavēšanos Rīgas pils būvniekiem nepārmet arī nama apsaimniekotājs „Valsts nekustamie īpašumi”. Tā pārstāvis Arnis Blodons skaidro, ka mazliet vairāk laika prasīs arī darbs pie Prezidenta kancelejai vajadzīgajām mūsdienu komunikācijām.
„Ir jāsaprot, kur, kas un kā darbosies. Tiem, kas šeit strādās, vajadzēs apmācību. Tas arī ir nedaudz iestiepis garumā par dažām nedēļām šo nodošanas procesu. Objekts ir liels, tas ir uztaisīts, bet nodošanas process notiek, sākot ar novembra mēnesi, līdz būvatļaujas termiņa beigām 20.decembrī. Bet varu jums teikt, ka līdz tam laikam jau sen šeit viss strādās,” skaidro Blodons.
Par to, ka būvatļaujas termiņa pagarināšana ir pareizs lēmums, pārliecināts ir arī Rīgas pils Atjaunošanas padomes vadītājs, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Par darba kvalitāti viņam kritisku vārdu nav.
„Kad pagājušā gada sākumā, kad izveidoja pils Atjaunošanas padomi, situācija likās diezgan bezcerīga – termiņi ļoti īsi, darbs milzīgs un ugunsgrēka postījumi ļoti nopietni. Tāpēc es jūtu patiesu gandarījumu. Negribu teikt, ka tas ir padomes nopelns – mēs jau tur bijām pa vidu kā tādi koordinatori, ieteicēji un nomierinātāji. Bet galvenais, ka darbu izpildītāji, īpaši restauratori apzinājās savu atbildību un vēlējās izdarīt labi. Tas ir patīkams pārsteigums, ka tempi un nepieciešamība nodot [objektu] kādā noteiktā termiņā nav atstājuši iespaidu uz darbu kvalitāti, kā tas diemžēl bieži notiek,” atzīst Lancmanis.
Paredzams, ka pēc pils oficiālas pieņemšanas ekspluatācijā Valsts prezidents ar komandu tur varētu atgriezties nākamā gada sākumā, kad būs aprīkotas arī visas darba telpas.
Jau vēstīts, ka
Rīgas pils, kas piedzīvoja postošu ugunsgrēku 2013.gada vasarā, atjaunota pamatīgāk un labāk, nekā tas notika iepriekš 1995.gadā.
Valsts prezidents 2012.gadā pieņēma lēmumu uz remonta laiku no pastāvīgās rezidences Rīgas pilī pārcelties uz pagaidu rezidenci Melngalvju namā. Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanās notika 2012.gada vasarā. Tūlīt pēc tam VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Rīgas pils atjaunošanas padomi uzsāka visus nepieciešamos darbus, lai Rīgas pilī, kuras atsevišķas daļas jau ilgstoši bija atradušās ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un faktiski bija apmeklētājiem slēgtas, sāktos remonts.
2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 28 miljoni eiro.
