Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” stāstīja, ka nākamā prezidenta prioritātes būs nacionālā drošība, ekonomikas attīstības jautājumi un reģionālā politika, kas būs cieši saistīta ar demogrāfijas jautājumiem.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības virzītais prezidenta amata kandidāts Raimonds Vējonis raidījumā “Krustpunktā” norādīja - ja ģeopolitiska situācija nemainīsies, prezidenta darba kārtībā galvenokārt būs ārējās un iekšējās drošības jautājumi, un arī ekonomikas, sociālās nevienlīdzības mazināšanas un sabiedrības saliedētības jautājumi.
Vējonis arī pauda, ka viņš prezidenta amatā atjaunotu stratēģiskās attīstības un analīzes komisiju, kas ir labs formāts, lai sapulcētu ekspertus un meklētu efektīvus risinājumus aktuālākajām problēmām un gatavotu likumdošanas priekšlikumus Saeimai.
“Saskaņas” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka prezidentam būs jāpievērš uzmanība labklājībai, jo “no tā, cik normāla ir situācija sabiedrībā, ir atkarīga drošība - ja ir stabila un vienotā sabiedrība, tas ir milzīgs drošības garants, kas spēcīgāks par tankiem un lidmašīnām”.
Nacionālās apvienības piedāvātais prezidenta amata kandidāts Egils Levits pauda, ka viņa pienesums prezidenta amatā būtu demokrātijas un tiesiskuma deficīta mazināšana, Latvijas valsts apziņas stiprināšana un valsts drošības jautājumi, tāpat NATO klātbūtnes stiprināšana, ekonomikas jautājumi un sabiedrības saliedētība.
Savukārt jautājumā par premjera nominēšanu Dolgopolovs pauda pārliecību, ka prezidentam par premjeru jānominē vēlēšanās uzvarējušās partijas premjera amata kandidāts, un, ja viņš atteiktos vai nespētu izveidot vairākumu, tad meklētu nākamo kandidātu. Dolgopolovs arī atzina, ka viņš arī nešauboties nominētu premjera amatam “Saskaņas” līderi Nilu Ušakovu, ja partija uzvarētu vēlēšanās.
Levits pauda, ka prezidentam jāpieturas pie Satversmes un par premjeru nevar izvirzīt jebkuru cilvēku, jāskatās, vai kandidāts var iegūt vairākumu, un “pirmā roka ir tam, kam ir Saeimas vairākums”.
Levits, jautāts, vai varētu nominēt Ušakovu vai citu “Saskaņas” kandidātu, norādīja, ka gadījumā, ja šāda koalīcija patiešām izveidojas un kandidāts var gūt Saeimas atbalstu, prezidentam būtu jāpārbauda, vai šāda valdība atbilst Satversmes noteikumiem, “vai šis vairākums nevar radīt Satversmes pārkāpumus, bet tie būtu ekstrēmie gadījumi, ja piemēram, kāda partija noliedz Latvijas valsts pastāvēšanu, Latviju kā demokrātisko valsti”.
Bondars uzsvēra - ja būs stipri vadītāji, būs stipra valsts. Prezidentam ir iespēja iedziļināties arī valdības deklarācijā iekļautajos jautājumos un tajā, kā deklarācija tiek pildīta.
Viņš arī pārliecināts, ka prezidents nedrīkst vienkārši akceptēt Saeimas vairākuma piedāvāto premjera amata kandidātu. “Nevar būt, ka tikai vairākums atnāk un saka, te apstipriniet kandidātu, mēs nobalsosim,” uzsvēra Bondars.
Viņaprāt, izvēloties nākamo premjeru, prezidentam būtu arī jāpatur prātā jautājums par valstij svarīgajiem darāmajiem darbiem un to, ka “ir cilvēki un spēki, kuri grib to darīt, un ir spēki, kuriem tas programmās nav rakstīts, un arī tas jāizvērtē”.
Bondars pauda, ka prezidentam nākotnē nevajadzētu fokusēties uz premjera amata kandidātiem, kas parādās pēdējā brīdī, bet gan jāskatās uz partiju līderiem, kuri nostājušies partiju vadībā, uzvarējuši vēlēšanās – iekļuvuši Saeimā, un gatavi uzņemties atbildību.
Savukārt Vējonis pauda, ka prezidentam, nominējot premjeru, ir jārēķinās ar spēku samēru Saeimā, bet konsultācijās ar partijām arī var runāt par to, kāds var būt vairākums. Vējonis pauda, ka partijām būtu jāuzklausa arī prezidenta viedoklis par ministru izvēli, jo prezidenta rūpe ir darboties spējīga valdība, kura varēs pieņemt lēmumus.
