Premjers izsaka neuzticību veselības ministrei Viņķelei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/Par!"), norādot uz problēmām ar vakcīnu pieejamības plānu. Viņķele medijiem apliecināja – pēc premjera prasības atkāpsies no amata.

ĪSUMĀ:

  • Kariņš prasa Viņķeles demisiju vakcinācijas plāna trūkumu dēļ.
  • Viņķele uzskata, ka Kariņš mēģina novelt atbildību par esošo situāciju uz viņu, bet atkāpsies. Ministre uzskata, ka vakcinācijas plāns ir normāls.
  • Viņķelei jau padomā cilvēks, kurš varētu stāties viņas vietā.
  • Pabriks nevēlas pildīt veselības ministra pienākumus. Tos varot uzņemties premjers.
  • "Attīstībai/Par!" vēl formulē viedokli par premjera lēmumu.
  • JKP neapšauba Kariņa lēmumu.
  • Prezidents arī ir premjera pusē saistībā ar Viņķeles demisijas prasību.
  • Vakcinācijas gaita un Covid-19 izskaušanas pasākumi kritizēti jau iepriekš.
  • Aizsilniece: Pašreizējā brīdī nebūtu pareizi mainīt veselības nozares ministru.
  • Politoloģe Kažoka: Ja premjers neuzticas ministrei, demisijas pieprasījums ir pamatots.

Norāda uz vakcinācijas plāna trūkumiem

Kariņš izsaka neuzticību veselības ministrei un aicina «Attīstībai/Par!» izvirzīt jaunu kandidātu
00:00 / 04:19
Lejuplādēt
Attālinātajā preses konferencē Kariņš skaidroja, ka kopš pandēmijas sākuma iestājies par izlēmīgu rīcību cīņā ar Covid-19 un sastapies ar veselības ministres Viņķeles pretestību, piemēram, attiecībā uz masku valkāšanu. Tāpat ilgstoši iztrūcis Covid-19 ierobežošanas plāns, bet Covid-19 vakcinācijas plāns skatīšanai valdībā iesniegts vien otrdien neilgi pirms valdības sēdes. Plāna skatīšana atlikta uz ceturtdienu, 7. janvāri.

 

"Jau trīs valdības sēdēs es esmu pacietīgi gaidījis, kad Veselības ministrija prezentēs šo konkrēto plānu," sacīja Kariņš,

atzīstot, ka viņš šo plānu saņēmis vakar naktī, kad viņam to atsūtījis Valsts prezidents Egils Levits. Ministru prezidents uzsvēra, ka pašlaik "nav nekā svarīgāka par vakcinācijas plānu", lai visi saprastu savu lomu vakcinācijas procesā.

Skaidrojot neuzticības izteikšanu, premjers paziņojumā medijiem norādīja, ka vēlas vakcīnu pieejamības plānu, kā iespējami īsā laikā un nevainojami noorganizētā loģistikas un komunikācijas procesā nodrošināt vakcīnu pieejamību visai sabiedrībai. Turklāt plāna izstrādē un koordinētā  īstenošanā esot jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti.

“Latvija jau ilgstoši cīnās ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, un esam šīs cīņas izšķirošā brīdī. Tas liek skaidri apzināties, ka vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību, ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija. Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas, un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram,” paziņojumā medijiem norādīja Kariņš.

Premjers atzina arī, ka viņam līdz galam nav saprotami iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz līgumiem ar vakcīnu ražotājiem.

"(..) Tas bija ļoti mulsinoši, laikam tas bija pagājušajā valdības sēdē, kad mums bija jāiesaistās un jānodrošina, ka piedāvātās "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu papildu devas, no kā mūsu valsts bija atteikusies... Mēs ar valdības lēmumu mainījām šo rīkojumu un uzdevām nodrošināt maksimālo daudzumu, ko no ražotāja varētu iegūt. Tātad, jā, nedaudz neskaidri, kā šāda situācija varētu rasties apstāklī, kad mums ir tik ļoti nepieciešamas šīs vakcīnas, kad kāds vēl iedomātos atteikties no papildu devām, ko ražotājs mums piedāvā. Un šīs ir devas no ražotāja, kas jau ir tirgū un apstiprinātas lietošanai visā Eiropas Savienībā," sacīja premjers.

Savukārt Viņķele Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” noraidīja Kariņa teikto, ka Latvija būtu atteikusies no papildu vakcīnām. Informācija par tām saņemta gan Veselības, gan Ārlietu ministrijā, un par piedāvājumu vēl spriests Baltijas valstu līmenī. Latvija bija pieteikusies kopumā 100 000 papildu vakcīnām, kam bija nepieciešams Ministru kabineta apstiprinājums. Tāds vajadzīgs vēl par 160 000 papildu vakcīnām, par ko valdība lems šonedēļ.

Viņķele apliecina  atkāpsies no amata 

Atbilstoši sadarbības līgumam dots 48 stundu brīdinājums par demisijas pieprasīšanu. Ceturtdien Kariņš sola parakstīt demisijas pieprasījumu.

Premjers atzina, ka otrdien ticies ar visiem koalīcijas partneriem, tostarp partiju apvienību “Attīstībai/Par!”, aicinot to izvirzīt “enerģisku un spējīgu'' ministra amata kandidātu. Pēc Kariņa teiktā, ir gana daudz cilvēku, kuri būtu gatavi pārņemt šīs nozares politisko vadību. Ministru prezidents cer sagaidīt apvienības “Attīstībai/Par!” atbildi līdz ceturtdienai.

Savukārt Viņķele medijiem apliecināja, ka atkāpsies no amata, norādot: "Ķerties stenderēs šādos brīžos nebūtu labs stils." Viņa gan uzskata, ka demisija pieprasīta, jo premjers mēģinājis atrast kādu vainīgo, pārvirzot atbildību.

Viņķele preses konferencē par vakcinācijas plānu uzsvēra, ka tas ir balstīts speciālistu lēmumos, kuri aktīvi seko līdzi notiekošajam. Pēc viņas domām, veselības krīzes laikā neuzticēties ekspertiem, politiķiem sākt apšaubīt tik profesionālus jautājumus kā vakcīnu iedarbīgums ir ceļš uz vēl dziļāku krīzi. Viņa arī norādīja, ka vakcinācijas plāns jau ir bijis visu laiku un tas ticis papildināts pirms iesniegšanas valdībā, jo vēl nesen paziņots par vienas no vakcīnām "Moderna" reģistrācijas atlikšanu. Viņķele norādīja uz premjera nespēju darīt tā, kā pats iepriekš ir teicis – rīkoties operatīvi.

Pēc ministres teiktā, acīmredzot, atšķiras viņas un premjera pieeja krīzes vadībā, kur viņai esot svarīgi balstīties zinātnē, bet premjeram – pieņemt politiskus lēmumus.

Viņķele arī pastāstīja, ka viņai ir padomā cilvēks no "Attīstībai/Par!" rindām, kurš varētu ieņemt veselības ministra amatu viņas vietā.

"Dažādu iemeslu dēļ atturēšos saukt šī potenciālā cilvēka vārdu," sacīja ministre.

Aizkulisēs kā iespējamais kandidāts veselības ministra amatam tiek minēts "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis, kurš ir arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš gan norādīja, ka šādu iespēju apsvēris neesot.

Pabriks neuzņemsies pildīt veselības ministra pienākumus

Līdz tiks apstiprināts jauns kandidāts, veselības ministra amata pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par"), informēja premjers. Taču pats Pabriks tviterī paziņoja, ka ir pārsteigts par viņa nozīmēšanu par aizvietotāju. 

JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs
00:00 / 00:18
Lejuplādēt

Vēlāk Pabriks paziņoja, ka nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs, un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Politiķis uzskata, ka pareizākais solis šajā situācijā ir Kariņam pašam uzņemties ministra pienākumu izpildītāja lomu. Tas premjeram ļaušot labāk koordinēt procesus.

"Valsts un sabiedrības veselības interesēs ir nešūpot valdību, kā arī pašam premjeram uzņemties šo koordinējošo lomu, kamēr visi pārpratumi tiek likvidēti. Tas ir normāli un, iespējams, tas ir labākais veids, kā koordinēt procesus," uzsvēra Pabriks.

Vaicāts, vai pēc premjera paziņojuma partiju apvienība "Attīstībai/Par!" saredz iespēju turpināt darbu valdībā bez Viņķeles, Pabriks atbildēja, ka patlaban neko plašāk nevēlas komentēt, atkārtojot, ka premjera lēmums apvienībai bijis pārsteigums. "Mēs jebkurā gadījumā pieiesim ļoti atbildīgi šai krīzes situācijai, jo es uzskatu, ka tas ir nepareizs solis – iepriekš nebrīdinot, šādā veidā kustināt valdību," norādīja Pabriks.

"Attīstībai/Par!" vadītājs Daniels Pavļuts sacīja, ka politiskais spēks vēl formulē viedokli par premjera lēmumu.

"Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, kad Ministru prezidents ir kritiski izteicies par Veselības ministrijas un veselības ministres darbu, šis atkal ir nācis kā pārsteigums – zibens no skaidrām debesīm. (..) Mūsu skatījumā laika izvēle šādam solim ir augstākā mērā nepiemērota, šajā krīzes augstākajā punktā."

Pavļuts vēl skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai "Attīstībai/Par!" paliks valdības koalīcijas sastāvā. Mēs no savas puses esam lūguši laiku, lai mēs kā politiska organizācija varētu iekšēji izdiskutēt turpmāko rīcību. Šobrīd varu pateikt tikai to, ka centīsimies rīkoties maksimāli atbildīgi, ņemot vērā, ka esam krīzes augstākajā punktā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, slimnīcu pārslodzi un risinājumus, ko sabiedrība sagaida no mums."

Uz jautājumiem par citu ministru darbu Kariņš pēc būtības neatbildēja, vien norādot, ka vakcinācijas plāns šobrīd ir valdības prioritāte. Pārējo koalīcijas partiju pārstāvji premjera lēmumu uztvēruši ar sapratni un neuzskata, ka Viņķeles demisija varētu novest pie valdības krišanas. 

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs sacīja, ka neapšauba “Jaunās Vienotības” premjera Kariņa rīcību jautājumā par veselības ministres demisijas pieprasījumu. "Šobrīd premjers ir tas, kas veido komandu un šo komandu vada. Manuprāt, tā ir viņa atbildība. Ja viņš neredz, kā var citādāk veiksmīgi vadīt šo valdību, kā tikai veicot izmaiņas, tad mēs paļaujamies."

Tikmēr Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja: "Esmu pārliecināts, ka mūsu starpā, lai cik mēs būtu atšķirīgi koalīcijā, nav politisko marodieru, kas neapzinātos, ka nograut koalīciju šobrīd būtu ļoti slikti Latvijas valstij."

Lieto "Telegram"?

Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️ 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Valsts prezidents Egils Levits paziņojumā presei norādīja, ka izprot Kariņa lēmumu un tā pamatojumu. "Uzskatu, ka pašreizējā situācija ir jāizmanto, lai veselības nozares vadībā aicinātu cilvēku ar izpratni par valsti kopumā un specifiski par veselības nozares uzdevumiem gan šajā krīzes situācijā, gan plašākā perspektīvā. Viņam jābūt cilvēkam ar vīziju un iniciatīvu," rakstīts paziņojumā.

Arī prezidents uzskata, ka galvenais ir nodrošināt pēc iespējas skaidru vakcinācijas plānu, kam jāsatur konkrētu uzdevumu un atbildības sistēma, lai nodrošinātu tā izpildi. Levits uzskata, ka jautājumu ir iespējams ātri atrisināt.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece pauda, ka, viņasprāt, pašreizējā situācijā nebūtu pareizi mainīt Veselības ministrijas politisko vadību.

"(..) Domāju, ka pašreizējos apstākļos mainīt ministri, kura tomēr ļoti daudzko ir izdarījusi, tikai tāpēc, ka it kā nav šis vakcinācijas plāns, tas nav prātīgi, jo vakcinācija notiek, notiek ļoti sakarīgi, mediķi tiek vakcinēti, ir ļoti liela atsaucība. Nedomāju, ka ir iemesls prasīt ministres demisiju," sacīja Aizsilniece.

Tikmēr politoloģe, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka pauda, ka demisijas pieprasījumi nekad nešķiet laikā, it īpaši pandēmijas apstākļos.

"Ja ir tā, ka premjers jūt, ka viņš nespēj sastrādāties ar kādu no ministriem un nespēj šim ministram uzticēties, tad labāk to situāciju ir atrisināt ar demisijas pieprasījumu, nekā bezgalīgi vilkt tādu nenoteiktības gaisotni valdībā.

Ja premjers veselības ministrei vairs neuzticas un šie divi politiķi šobrīd šādā valdības sastāvā kopā strādāt nevar, tad demisijas pieprasījums ir pamatots," uzskata Kažoka. 

Vakcinācijas gaita un Covid-19 izskaušanas pasākumi - kritizēti jau iepriekš

Tāpat otrdien valdībā tika paredzēts skatīt Veselības ministrijas izstrādāto vakcinācijas plānu. Tajā norādīts, ka Latvija cer pamatā uz "AstraZeneca" vakcīnām. Kā galvenie vakcinētāji norādīti  ģimenes ārsti un privātklīnikas.

Kariņš bija uzdevis Viņķelei līdz 5. janvārim iesniegt detalizētu plānu vakcinācijai pret Covid-19. Viņš uzsvēra, ka ir jābūt skaidri saprotamam, kādas būs vakcinācijas grupas, kurš kurā grupā iederas, kā ar šiem cilvēkiem sazināsies un kā īsā laikā mobilizēt pietiekami daudz potētājus.  Ministre norādīja, ka plāns jau ir un tas tiek pildīts. Vienīgais šķērslis ātrai un efektīvai vakcinācijai esot tikai vakcīnu piegādes. Premjers jau iepriekš bija izteicies, ka nepieciešams skaidrs plāns vakcinācijai. 

Vēl Jaunā konservatīvā partija (JKP) pagājušā gada pēdējās dienās iztaujāja Kariņu un Viņķeli par plānu Covid-19 izskaušanai. Ministre skaidroja, ka divu nedēļu laikā redzēsim, vai uzņēmuma "Moderna" ražotās vakcīnas, kas jau reģistrētas Amerikā, un uzņēmuma "Astra Zeneca" vakcīnas, kas jau reģistrētas Lielbritānijā, būs pieejamas arī Eiropā. Latvijas vakcinācijas plāns esot sastādīts, lai diversificētu vakcinācijas portfeļa riskus. Pēc divām nedēļām JKP bija plānojuši tikties vēlreiz, lai izvērtētu, vai ir uzlabojumi.

Kariņš jau novembrī intervijā žurnālam "Ir" atzina, ka ir neapmierināts ar Viņķeles tempu Covid-19 pandēmijas risināšanas jautājumos. Viņš piebilda, ka uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Arī Valsts prezidents Egils Levits izteicies, ka valdības reakcija ir novēlota – jo ātrāk būtu ieviesta "mājsēde", jo Covid-19 izplatības skaitļi būtu mazāki, jo mazāka noslodze būtu slimnīcās.

KONTEKSTS:

Pašlaik Latvija saņēmusi divas "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 kravas – 23 400 vakcīnu devu. Jārēķinās, ka katrai personai vajadzīgas divas devas. Aizvadītajā nedēļā vakcinēti 2243 cilvēki, kas vērtējams kā lēns temps, bet paredzēts, ka divu nedēļu laikā vakcīnas saņems pārējie slimnīcu mediķi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti