Vairāk nekā 20 tūkstoši apmeklētāju klātienē un 70 tūkstoši skatījumu tiešraidē ir liels panākums un nozīmīgs festivāla lēciens piecos gados, uzskata festivāla direktore Ieva Morica.
"Šīgada "Lampa" izcēlās arī kvalitātes ziņā – pasākumu rīkotāji ļoti nopietni bija piegājuši diskusiju un notikumu saturam un runātāju profilam, kā arī programmas un cilvēku dažādība bija ļoti jūtama un saredzama," uzsvēra Morica. "Šogad pirmoreiz tik plašā lokā tika pārstāvētas mūsu valsts augstākās amatpersonas, kas rāda, ka spējam ne vien runāt par drosmi, bet arī rīkoties drosmīgi, tiekoties aci pret aci ar cilvēkiem un atbildot uz ļoti tiešiem un ne vienmēr ērtiem jautājumiem.
"Lampa" ir atraisījusi mūsu sabiedrību, iedrošinājusi cilvēkus runāt un nebaidīties paust savu viedokli."
Jau ierasti festivālu noslēdza viens no visdrosmīgākajiem un apmeklētāju gaidītākajiem notikumiem – “Politķu cepiens”, kas krietni "izcepināja" Eviju Papuli (“Saskaņa”), Rihardu Kolu (Nacionālā apvienība), Danielu Pavļutu ("Attīstībai/Par!") un Danu Reiznieci-Ozolu (Zaļo un Zemnieku savienība). Pieredzes bagātais "cepinātājs" Edgars Bāliņš šo drosmīgo politiķu kompāniju nodēvēja par “neizdevušos mūzikas grupas ABBA versiju, bet atšķirībā no īstās grupas viņiem neesot ne panākumu, ne nākotnes”. Savukārt šāgada jaunpienācējs Jānis Skutelis slavēja “Politiķu cepienu”, norādot, ka "ja nebūtu cepiena, visas nepatikas paliktu dīvānā, bet mūsu ērtie dīvāni noteikti ir pelnījuši laimīgākus dibenus."
Festivāla programmu veidoja vairāk nekā 300 valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, augstskolas, pašvaldības, ārvalstu vēstniecības un organizācijas, kā arī aktīvi indivīdi, kam ir, ko teikt, aicinot uz dzīvē, Latvijā, Eiropā un pasaulē notiekošo palūkoties no dažādiem, arī gluži neierastiem, skatupunktiem.
"Lampā" tika iedzīvināta arī kāda simtgadīga tradīcija jaunā formā – festivāla centrālajā laukumā “Brīvais rupors” ikvienam deva iespēju publiski paust savu viedokli par jebkuru tēmu, gluži kā 20. gadsimta sākumā ļaudis to mēdza darīt uz improvizētām skatuvēm. Šo iespēju izmantoja aptuveni 50 cilvēku, visbiežāk izsakot savu viedokli par reliģiju, dzīvnieku aizsardzību, mīlestību un savstarpējās cieņas nepieciešamību.
Visdrosmīgākie savu uzskatu paudēji izrādījās bērni 7 līdz 11 gadu vecumā.
Šogad festivālā "Lampa" bija vairāki jauninājumi – pirmoreiz tika izmēģināti stundu gari pasākumi, saglabājot arī līdzšinējo pusotras stundas modeli. Pirmoreiz notika “Politiķu disko”, kurā seši politiķi dalījās savā muzikālajā gaumē, stājoties pie DJ pults un iegriežot kārtīgu ballīti Cēsu pils parkā festivāla pirmās dienas izskaņā.
Tāpat festivāls spēris vairākus nozīmīgus soļus, lai mazinātu ekoloģisko nospiedumu. Kopā ar partneriem tika ieviesti ilgtspējīgi risinājumi – atkritumu šķirošana, depozītglāžu sistēma un dabai draudzīgu materiālu izvēle festivāla uzbūvē un scenogrāfijā, atsakoties no vienreizlietojamām dekorācijām, baneriem, baloniem.
Piektā "Lampa" bija ne tikai zaļa, bet arī iekļaujoša. Festivāla iekārtojums tika veidots pārdomāti, lai teritorijā būtu ērtāk pārvietoties ar ratiņkrēsliem un bērnu ratiņiem, bet sarunbiedru loka paplašināšanai vairākiem pasākumiem tika nodrošināts tulkojums zīmju valodā.
Festivāls solās būt tikpat vērienīgs arī 2020. gadā, atgriežoties Cēsu pils parkā 20. un 21. jūnijā.
