Dienesta vadītāja Inita Juhņēviča atzīst, ka pirmās sūdzības saņemtas gada nogalē, kad grozījumi Izglītības likumā vēl atradās Saeimā.
Tolaik saņemtas trīs sūdzības, piemēram, par to, ka skolotāji kritizē Latvijas valdību, un to, ka vēstures mācību stundās tiek izmantotas Krievijā izdotas grāmatas.Neviens skolotājs gan no darba netika atlaists, un procedūras beidzās ar rājienu.
Kvalitātes dienesta vadītāja uzskata, ka grozījumi pilda preventīvu funkciju, tātad, to mērķis ir sasniegts.
"Šajā gadā, kopš Izglītības likuma normu stāšanās spēkā IKVD nav saņēmis nevienu sūdzību attiecībā uz iespējamu izglītības iestāžu vadītāju vai pedagogu nelojalitāti," saka Juhņēviča.
"Gada nogalē mēs saņēmām trīs sūdzības, kas varētu tikt klasificētas kā iespējama pedagogu vai direktoru nelojalitāte, bet neviena no šīm sūdzībām, veicot detalizētu izpēti, gan uzklausot skolotāju, direktoru viedokli, gan apmeklējot mācību stundas, gan anketējot skolēnus, mēs neradām pierādījumus skolotāju vai direktoru nelojalitātei. Pilnībā apstiprinās izglītības ministra tēze par to, ka šie grozījumi ir nepieciešami profilaksei. Mēs redzam, ka tieši profilaktiski šie grozījumi ir nostrādājuši, ja jau mēs šajā gadā neesam saņēmuši nevienu sūdzību," norāda Juhņēviča.
Jau ziņots, ka Saeima 2016.gada 23.novembrī pēc vairāk nekā stundu garām debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas. Savukārt Izglītības ministrija skaidroja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu riskus valsts interesēm, tostarp drošībai, kas varētu rasties šādiem pedagogiem turpinot izglītot skolēnus.
