Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1% samazinājumu 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8300 jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7400 jeb 1,2% mazāk.
2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7900, un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6600). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20 800 bērnu, kas ir par 1140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28 700 cilvēki, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu.
Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7 800 (2016. gadā – 12 200). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9900 cilvēki, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1600 vairāk, un izceļoja 17 700 – par 2900 mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).
Migrācijas saldo kopš 2007. gada pirmo reizi ir mazāks nekā dabiskā pieauguma saldo, kas liecina par iedzīvotāju emigrācijas tempa samazinājumu.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2010.–2017. gadā (tūkstošos cilvēku)
Iedzīvotāju skaita samazinājuma tendence ir stabila vairākus gadus, vērtē Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula. Vairs neesot tā, kā 2009. -2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits Latvijā saruka krietni straujāk – gadā vairāk nekā par 40 000. Iedzīvotāju emigrācijas temps samazinās.
Pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā
Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā – par 2300 jeb 0,6%. Pieauguma galvenais cēlonis ir iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau trešo gadu ir pozitīvs.
Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā – par 5 400 jeb 2%, taču tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā.
Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 3300 (1,7%), arī Kurzemē par 3300 (1,3%), Zemgalē – par 2700 (1,1%) un Rīgā – par 3500 (0,5%). Trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.
Iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017. gadā bija Jūrmalā, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1% jeb par 467 cilvēkiem un Valmierā – par 0,4% jeb 102 cilvēkiem.
Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% (507 cilvēkiem), Daugavpilī – par 1,6% (1342), Jēkabpilī – par 1% (224), bet vismazāk – Rēzeknē – par 0,1% (18).
Pērn 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā, kas atrodas citos reģionos. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Savukārt, pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus.
Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 935 cilvēkiem jeb 5%), mazākais – Siguldas novadā (79 cilvēki jeb 0,5 %). Visos 15 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados.
Zukula arī norādīja, ka „ divi novadi [kur iedzīvotāju skaits palielinājās], kas nav Pierīgas novadi, ir Brocēni un Ozolnieki. Ozolniekiem skaidrojums varētu būt, ka tie atrodas tuvu Rīgai un tās tendences ir līdzīgas kā Pierīgas novados. Savukārt Brocēnos ir attīstīti jauni dzīvojamie projekti, kas ir veicinājis iekšējo migrāciju”.
“Ja skatās no Pierīgas novadiem, tad lielākais iedzīvotāju skaita kāpums ir bijis Mārupes novadā, kur bija gan pozitīvs migrācijas saldo, gan dabiskais pieaugums. Mārupē ir daudz jaunu cilvēku. Līdz ar to dzimušo skaits ik gadu pieaug, jaunās ģimenes pārceļas uz Mārupi. Līdz ar to ir gan iekšējā migrācija, jo pārceļas jauni pāri pārceļas dzīvot uz Mārupi, kas ir tuvu Rīgai. Un attiecīgi vai jau ir mazi bērni, vai jau piedzimst mazi bērni. Līdz ar to ir pozitīvi dzimstības rādītāji. Ir mazāk veca gada gājuma cilvēku un līdz ar to mirstības rādītāji ir zemāki, teiksim, kādēļ Latgalē iedzīvotāju skaits samazinās, jo tur ir vairāk vecāka gada gājuma cilvēku, bet zemāka dzimstība,” skaidroja Zakula.
Bērnu skaits nedaudz pieaug
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0–14 gadi pieaudzis par 13 000. (2017. gadā – par 1700), veidojot 15,8% no iedzīvotāju kopskaita 2018. gada sākumā (2013. gada sākumā – 14,4%). Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,1% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā (13,7%).
2017. gadā iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecuma grupā turpināja samazināties – par 18 400 jeb 1,5%. Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Latgalē (64,7%), mazākais – Kurzemē (63,2%).
Iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja palielināties – 2017. gadā par 900. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9% 2017. gada sākumā līdz 20,1% 2018. gada sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk (Latgalē visvairāk – 21,6%, Pierīgā vismazāk – 18,1%).
2017. gadā samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,2 %, lietuvieši un romi (čigāni) – par 2,1 %, krievi – par 1,7 %.
Latviešu skaits samazinājies par 0,8 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Pērn tas pieaudzis no 62% 2017. gada sākumā līdz 62,2% 2018. gada sākumā.
Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2%) un Kurzemes (76,7%) reģionā, zemākais – Latgalē (45,9%) un Rīgā (47%).
Pēc valstiskās piederības 85,9% Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2016. gadā – 85,7%), 11,1% nepilsoņi (2016. gadā – 11,4%), 2,2% – Krievijas pilsoņi (2,2%). 51% nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Igaunijā iedzīvotāju skaits pieaug, Lietuvā – samazinās
Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2018. gada sākumā bija 1,319 miljoni (par 3500 vairāk nekā 2017. gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1700 (2017. gadā Igaunijā piedzima 13 800, bet nomira 15 500), bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo pozitīvs – 5200 (no citām valstīm ieradās 17 600, bet izceļoja 12 400).
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 2,809 miljoni (iedzīvotāju skaita samazinājums par 39 0000.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 11 400 (dzimušo skaits 2017. gadā – 28 700, mirušo skaits – 40 100) un negatīvs migrācijas saldo – 27 600.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Baltijas valstīs 2010. –2017. gadā (procentos)
