To piektdien tiekoties ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku asociāciju atzina Izglītības un zinātnes ministrija.
Pedagogu jaunā atalgojuma modeļa izstrāde ir finiša taisnē – pēdējos dažus mēnešus ministrija veltījusi detaļu “pieslīpēšanai”. Par to pedagogu arodbiedrību piektdien informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves.
Skolotājiem gan par jauno atalgojuma modeli ir lērums jautājumu – kā modelis ietekmēs pirmsskolu, profesionālās un speciālās izglītības pedagogus, cik pietiekams būs atbalstošā personāla – logopēdu, psihologu, bibliotekāru noslogojums un pieejamība.
Vēl viens skolotājus vēl vairāk satraucošs jautājums, protams, ir – vai un cik daudz līdzekļu valdība piešķirs. Ministrijai piedāvājumā ir pieci dažādi finansējuma varianti, no kuriem viens esot vēlamākais.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone skaidroja, ka kopumā ir pieci iespējamie modeļa finansēšanas ceļi. Tomēr ministrija priekšroku dodot tieši šādam variantam, kur 10 miljoni vajadzīgi šogad laikā no septembra līdz decembrim, bet 30 – nākamajā gadā no valsts budžeta.
“Protams [IZM prioritāte ir], tas modelis, kurš ir labākais pedagogiem – ar labāko atalgojumu, ar labāko atbalsta personāla atalgojumu, lai tiešām modeļa mērķi tiktu īstenoti. Tam 2015.gada pēdējiem četriem mēnešiem nepieciešami 10 miljoni eiro, 2016.gadam – 30 miljoni,” norādīja Jansone.
Jansone sacīja, ka premjere Laimdota Straujuma jau ir informēta gan par modeļa būtību, gan arī tā iespējamo finansēšanas veidu. Valdība lēmumu varētu pieņemt maijā vai jūnijā. Viņa arī norādīja, ka modelis jau bija gatavs ziemā, taču pēdējās nedēļās noritēja dažādu detaļu pieslīpēšana.
Tagad priekšā divi būtiski nākamie soļi. Pirmais no tiem – skaidrot modeļa būtību un nianses.
“Uzsāksim ļoti masīvu sabiedrības informēšanu. Mums ir paredzēti virkne nelielu semināru, aptverot visu Latviju, visus Latvijas skolu direktorus un vietniekus,” pauda Jansone
Paredzēts, ka aprīlī būs 28 līdz 30 semināri, kuros direktoriem un viņu vietniekiem skaidros jauno modeli.
Ministrijas un arodbiedrības pārstāvju vidū nav bijušas runas par skolotāju streikošanu un patlaban šī ideja nav aktuāla.
Jansone uzsvēra, ka ministrija stingri turas pie jau iepriekš izstrādāta grafika, kas paredz, ka jaunajam darba samaksas modelim jābūt gatavam līdz ar nākamā mācību gada sākumu. Tas nozīmē, ka martā un aprīlī dažādās skolās notiek modeļa ieviešanas trešais pārbaudes posms jeb aprobācijas trešais periods. Maijā aprobācijas noslēgsies. Maijā un jūnijā notiks, kā minēts, modeļa un tā finansēšanas skatīšana valdībā.
Apliecinājumam, ka vajadzīgā nauda tiešām būs, jānāk agrāk, uzskata arodbiedrība.
“Mēs vēl aizvien runājam par trīs miljoniem, un cik vēl būs vajadzīgs, tik meklēsim. Bet tā ir ļoti nekonkrēta runa. Tūlīt mācību gadam ir beigas, un pedagogi šoreiz ļoti asi prasa, ka mēs gribam zināt, kas mūs sagaidīs 1.septembrī,” uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško.
Viens no modeļa stūrakmeņiem – ka skolotāji vairs nebūs pārslogoti, tajā pašā laikā saņemot cienījam algu. Daļa skolotāju pārliecināti – var sanākt gluži pretēji.
“Ja šobrīd skolotājam ir 28 stundas, tad viņš ir pārslogots, un Izglītības ministrija pamatoti uzskata, ka viņš pārstrādā. Šīs pašas 28 stundas ievietojot jaunajā modelī, iznāk, ka tas ir tikai 1,04 – tas nozīmē viena likme. Tas nozīmē, ka slēpti tiek palielināta slodze pedagogiem un arodbiedrība, manuprāt, tam nevar piekrist,” sacīja Jēkabpils valsts ģimnāzijas skolotāja Inga Ermansone.
Ministrija gan oponē – skolotāji jauni modeli nav pareizi izpratuši, un apgalvo – ja salīdzina atalgojumu par vienu slodzi bez piemaksām šobrīd un jaunajā modelī - zaudētāju nebūšot.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi. Arodbiedrība cer, ka līdz ar jauno modeli skolotāji vairs nebūs pārstrādājušies un saņems lielāku algu, ja vien valdība tam piešķirs finansējumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkoja piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro.
Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un uz to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Skolotāju algām papildus piešķirti 3 miljoni eiro, bet atalgojuma reformas sākumam šogad papildus kā minimums nepieciešami 20 miljoni eiro. Valdība sola par finansējumu lemt, kad būs zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.
