Vērienīgie altāra atjaunošanas darbi ir līdz šim lielākais Latvijas-Polijas sadarbības projekts kultūras mantojuma restaurācijā.
“Gaisā virmoja tāds pozitīvs lādiņš - visi beidzot ieraudzīja to, kas bija paslēpts 12 gadu garumā aiz stalažām un tagad atklājās jaunā krāšņumā,” par izjūtām pirmajā dievkalpojumā pēc tam, kad Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā no galvenā altāra tika noņemtas turpat vai 12 gadus uz restaurācijas laiku uzliktās sastatnes, stāsta Krāslavas draudzes vikārs Rodions Doļa.
Viņš norāda uz nesen kā jaunu spožumu ieguvušo restaurēto ne vien izmēru ziņā vērienīgo 19.gadsimta altārgleznu „Svētais Ludviks dodas krusta karā”, bet arī zem tās visu šo laiku paslēpto un nu senatnes spozmi atguvušo itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18. gadsimta sešdesmitajos gados gleznoto altāra fresku.
“Tas viss restaurēts ļoti maigā veidā, jo var restaurēt tādā manierē, lai tas kristu acīs, bet šeit, kad ieej, tu nedomā, ka tas ir restaurēts nesen. Jo restauratoru mērķis bija atjaunināt to, kas bija pirmatnējs,” stāsta vikārs Rodions Doļa.
Pēc itāļu izcelsmes arhitekta Antonio Parako projekta mūra katoļu baznīca Krāslavā tika uzcelta 1767.gadā, un par tās dibinātāju uzskata Krāslavas pils īpašnieku grāfu Konstantīnu Ludvigu Plāteru. Šobrīd Krāslavas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no spilgtākajiem Latgales vēlīnā baroka paraugiem.
“Te bija kādreiz domāts, ka te atradīsies bīskapa krēsls, bet sakarā ar politiskajām pārvērtībām tas realizēts netika, bet baznīcā palika vienalga ambicioza,” Krāslavas baznīcas unikalitāti atklāj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Dzintra Bukeviča. “Viennozīmīgi jāsaka liels paldies grāfiem Plāteriem, kuri pielika milzīgus finanšu līdzekļus, lai šo baznīcu padarītu tiešām par ievērojamu.”
Kā zina stāstīt Dzintra Bukeviča, tā kā agrākos laikos baznīcas apgaismojumam izmantotas sveces, ar laiku altāra freska nokvēpusi, un tad izcilam poļu māksliniekam Janam Mateiko tikusi pasūtīta altārgleznu, ar ko šo nomelnējušo fresku aizsegt. “Un šo fresku neviens vairs nebija redzējis (..). Gāja laiks, un arī šī glezna jau bija stipri cietusi, piemēram, kara laikā tā bija stipri apdegusi,” skaidro Dzintra Bukeviča.
“2003.gadā sākās darbi, kad noņēma šo lielo Mateiko altārgleznu, nolika uz grīdas un to turpat priekšā prezbitērijā atjaunoja, un arī vienlaicīgi notika darbs pie šīs freskas atjaunošanas,” atklāj Dzintra Bukeviča.
Tāpat, veicot Krāslavas baznīcas interjera izpēti, tika atklāts, ka arī aiz dievnama sešiem 19.gadsimtā veidotajiem sānu altāriem ir apslēpti senie sienu gleznojumi freskas tehnikā.
Krāslavas baznīca, lai arī atrodas visai attālā pierobežas pilsētā, jau šobrīd ir kļuvusi par iecienītu tūristu apskates objektu, un no jauna restaurētais centrālais altāris, kā arī darbs pie sānu altāru atajaunošanas apmeklētāju plūsmu tikai palielinās, ir pārliecināta baznīcas dežurante Stefānija “brauc cilvēki (..) no Francijas, Itālijas, sevišķi no Vācijas un Polijas daudzi brauc.”
Latvijas-Polijas sadarbība Latgales sakrālā mantojuma restaurācijā turpinās. Šogad poļu restauratori ir uzsākuši valsts nozīmes mākslas pieminekļa – iluzorā altāra gleznojuma restaurāciju Piedrujas katoļu baznīcā.
