Lielāko daļu zaudējumu segs no valsts budžeta, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Dzintra Muzikante. „Tā kā valdība plāno kompensēt 50% pašvaldībām sociālo pabalstu izmaksāšanai, tad šinī brīdī tas varētu veidot no valsts budžeta ap 92 000 latu. Vēl pašvaldības var iesniegt informāciju arī par bojātiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo īpašumu atjaunošanai kopā ir iesnieguši, ka nepieciešams ir 1,9 miljoni latu. Šajā summā ietilpst arī 30% pašvaldību līdzfinansējums un, ja to noņem, tad no valsts budžeta pašvaldību infrastruktūras objektiem būtu nepieciešami apmēram 1,4 miljoni latu. Tātad, ja mēs saskaitām kopā iedzīvotāju pabalstus, ko kompensē valsts un infrastruktūras objektus, tad kopā tas apmēram veido 1,5 miljonus latu,” skaidroja Muzikante.
Lielāko zaudējumu daļu veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aprēķini – teju 1,49 miljoni lati. Savukārt Satiksmes ministrija pieprasījusi 1,04 miljonu latu kompensāciju, Zemkopības ministrija – 64 tūkstošus latu, Iekšlietu ministrija – gandrīz 31 tūkstoti latu, savukārt Aizsardzības ministrija – nedaudz vairāk nekā trīs tūkstošus latu.
Iecerēts, ka KVP pirmdien, 20.maijā, sēdē izvērtēs ministriju iesniegto informāciju par zaudējumu apmēru un pamatotību, kā arī par to iespējamo kompensēšanu. Tāpat plānots izvērtēt ministriju priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem, lai novērstu vai mazinātu palu un plūdu draudus nākotnē. Tiks arī skatīti pamatprincipi, kas būtu jāievēro pašvaldības domei, nozares ministrijai un Krīzes vadības padomei, pieprasot Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju.
