Pēc viņa teiktā, pašvaldības ekonomiskā attīstība, izglītība un tūrisms ir tieši saistīti ar ceļu stāvokli. Pašvaldību savienība ir neapmierināta, ka uzmanība tiek pievērsta galvenokārt valsts nozīmes ceļiem. Viņš piebilda, ka Latvija ir mācījusies no Eiropas, un "mums ir divu ātrumu Latvija" attiecībā uz valsts un vietējas nozīmes ceļiem.
Vietējo ceļu uzturēšanai katru gadu būtu nepieciešami 160 miljoni eiro, bet šogad ar lielām pūlēm bāzes finansējumā izdevies paredzēt 35 miljonus, stāsta Salmiņš.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis diskusijā teica, ka ar ierobežotu finansējumu valsts pārvalde var visus ceļus uzturēt vienādi sliktā līmeni, vai arī pieņemt lēmumus par prioritāti, finansējumu piešķirot ceļiem, kur satiksme ir intensīvāka.
KONTEKSTS:
Šogad ceļu sakārtošanai Latvijā paredzēti apmēram 300 miljoni eiro. 35 miljonus eiro plānots atvēlēt vietējo grants ceļu sakārtošanai kopumā 300 kilometru garumā. Salīdzinājumam - 2017. gadā vietējo ceļu sakārtošanai novirzīti deviņi miljoni eiro.
Pavasarī ceļu stāvoklis pasliktinās un daudzi ceļu posmi tiek slēgti. Trešdien "Latvijas Valsts ceļi" ziņo, ka slēgts autoceļa Bauska–Aizkraukle posms no Bārbeles līdz Krīčiem. Ceļu posmi slēgti arī Vecumnieku, Krustpils, Balvu un Dobeles novadā.
Vakar Latgalē. Ceļš Pazlauka- Tilža. Foto: Astrīda Ivanova pic.twitter.com/9Qbaw1EVpw
— Laura Vonda (@LauraVonda) April 11, 2018
