Šogad vien Latvijā reģistrēti jau vairāk nekā 700 kūlas ugunsgrēki. Statistika rāda, ka ik gadu visvairāk dedzinātāju ir Latgales un Pierīgas reģionā. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina pašvaldības aktīvāk vērsties pret kūlas dedzinātājiem. Pilsētu pārvaldes atzīst, ka nezina, kā papildus cīnīties ar pērnās zāles dedzinātājiem, tas ik gadu jau tiekot darīts gan informatīvā, gan administratīvas sodīšanas veidā.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 179 kūlas ugunsgrēki, taču valstī kopumā reģistrēti jau vairāk nekā 700 šādi ugunsgrēki pirmo divarpus mēnešu laikā. VUGD statistika liecina, ka visvairāk dedzināšanas gadījumu katru gadu ir Latgales un Pierīgas reģionā.
Daugavpils novada domes izpilddirektors Arvīds Kucins atzīst, ka preventīvi novērst ugunsgrēkus dome mēģina, uzrunājot iedzīvotājus sapulcēs.
“Mums ir pagastos sapulces tagad un aicinām nededzināt katru gadu, piekto gadu jau mēs to darām. Diemžēl Daugavas otrā pusē mums ir vienmēr līderi, piepilsētas, pagasti. Privātie nenopļauj, kur tā zemkopība sliktāka, tur arī degam. Ir valsts sodu sistēma, un tā vairāk vai mazāk, bet jāsaka, ļoti maz nostrādā,”pauž Kucins.
Arī lielajās pilsētās dedzina daudz, Daugavpils pilsētas pašvaldībā nezina, kā cīnīties ar negodprātīgajiem. Informācija, ka nedrīkst dedzināt, esot ievietota pašvaldības mājas lapā.
Skaidrāka vīzija par šādu gadījumu novēršanu ir Pierīgas pašvaldībās. Piemēram, Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš atbild par Ķekavas, Olaines, Iecavas un citām pašvaldībām. Šajos novados administratīvie sodi tiek piemēroti daudziem. Problēma gan tāda, ka citi nevar, citi negrib samaksāt, bet citi vispār par savu zemi neatbild.
“Ja mēs runājam tikai par Ķekavas novadu, man liekas, pagājušajā gadā bija aptuveni 300 uzsāktas lietvedības. Mēs vēršamies pie zemes īpašniekiem, brīdinām un pēc tam, ja cilvēks neko nav izdarījis, tad seko administratīvā prakse. Mēs līdz vēlam rudenim principā apsekojam un cīnāmies ar tiem zemes īpašniekiem, kas to nedara. Ir zemes īpašnieki, kas dzīvo ārzemēs, ir zemes īpašnieki, kas vienkārši to nedara vai negrib darīt. Mēs viņus sodām, viņi tos sodus pārsūdz likuma noteiktajā kārtībā, un tādā veidā ne vienmēr izdodas apkarot [kūlas dedzināšanu],”stāsta Bomiņš.
Arī Babītes novada izpilddirektore Elfa Sloceniece atzīst, ka novads nezina, kā problēmu risināt, turklāt daudzi sodītie nemaz nespēj naudassodu samaksāt, tāpēc viņiem arī ir vienalga, vai zāle aug garāka.
“Tā ir problēma, ko es pat nezinu, kā var risināt, ja cilvēkiem nav sakārtots galvās un nav skaidrs, ka to nedrīkst darīt..” saka Sloceneice.
Pašvaldībām vispirms jāseko līdzi savu teritoriju sakopšanai, stingrāk jāuzrauga privātīpašumi, stāsta VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
“Pirmkārt, pašvaldībām ir jāsāk ar savu teritoriju sakopšanu. Mūsuprāt, tāds labs instruments kūlas ugunsgrēku samazināšanā ir kaut kādi pašvaldības uzlikti kritēriji teritorijas sakopšanā, kas iedzīvotājiem ir jāievēro. Tas ir, piemēram, pieļaujamais zāles garums, kāds var būt pa gadu,” norāda Gribuste.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Raivo Salmiņš informēja, ka savienībā jautājums par kūlas dedzināšanu pašlaik nav aktuāls. Tas, ka pašvaldības iesaistīties problēmas risināšanā var, redzams Liepājas piemērā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā stāsta, ka iepriekšējos gados tieši Liepājā bijis liels ugunsgrēku skaits, taču pēc Karostas teritorijas sakopšanas Liepāja ir vienīgā pilsēta, kur kūlas dedzināšanas gadījumu skaits turpina samazināties.
