Rēzeknes novads ir viens pieciem novadiem Latvijā, kuram nav sava administratīvā centra. Novada dome, kur iedzīvotāji saņem lielāko daļu dažādu pakalpojumu, atrodas Rēzeknes pilsētas centrā, vien pārdesmit soļu attālumā no Rēzeknes pilsētas domes. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas paredz, ka 2029. gadā Rēzeknes novada pašvaldība tiek apvienota ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību.
Uzrunātie novada iedzīvotāji ir diezgan skeptiski noskaņoti par sava pagasta nākotni.
"Mums ir citas problēmas, – kā izdzīvot, tas ir galvenais."
"Pirmkārt, es negribu, lai pilsētu apvieno ar novadu, jo iedzīvotāju apdzīvotība ir savādāka. Cik saprotu, būs citāda arī budžeta dalīšana un prioritātes. Otra lieta, medijos visu laiku skan informācija par situāciju pilsētā – par naudas trūkumu un aktualitātēm, kas saistītas ar mēru. Esmu novadā un gribu palikt novadā, nevis pilsētā."
"Es te dzīvoju, strādāju. Tie, kas aizbrauca prom, nav Latvijas patrioti. Pašvaldību apvienošana tieši manu dzīvi neietekmēs."
No 30 200 iedzīvotāju aptaujā piedalījušies pāris tūkstoši
Lai noskaidrotu Rēzeknes novada iedzīvotāju domas par pilsētas un novada apvienošanu, Rēzeknes novads rīkoja iedzīvotāju aptauju, ko varēja aizpildīt gan elektroniski, gan klātienē pagastu pārvaldēs. Kā uzsvēra novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība"/ "Kustība "Par""/Latgales partija), no 30 200 novadā reģistrētajiem iedzīvotājiem aptaujā piedalījās tikai 2,5 tūkstoši cilvēku:
"Aptauja notika gandrīz mēnesi. Mēs aptaujājām novadā deklarētos iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem. Mūsu mērķis bija saprast, kā cilvēki uztver šo ne tik vienkāršo situāciju. Jā, aktivitāte varēja būt augstāka.
Aptaujā ir piedalījušies 2,5 tūkstoši iedzīvotāju, un 95% no tiem ir izteikušies, ka neatbalsta Rēzeknes novada un Rēzeknes valsts pilsētas apvienošanu."
Sadarbība ar pilsētu nav bijusi veiksmīga
Tā kā aptaujas laikā uzdots tikai viens jautājums "par" vai "pret" pašvaldību apvienošanu, tad iemesli, kāpēc novada iedzīvotāji neatbalsta šo procesu, netika noskaidroti. Švarcs uzsvēra, ka daudziem, tostarp arī novada vadībai, ir bažas par vienlīdzīgu vienotās pašvaldības teritorijas attīstību un budžeta pārdali, turklāt arī līdz šim sadarbība ar valstspilsētu nav bijusi veiksmīga.
"Šobrīd mūsu uzskats ir, ka Rēzeknes novada pašvaldībai turpmāk ir jāsaimnieko kā autonomai pašvaldībai, viennozīmīgi ikdienā stingri sadarbojoties ar kaimiņu pašvaldībām, un te es domāju ne tikai Rēzeknes valstspilsētu, bet arī pārējos kaimiņus – Ludzas, Balvu, Preiļu, Krāslavas novadus. Tās ir teritorijas, ar ko ikdienā ir jāsadarbojas, un jo īpaši ar Rēzeknes valstspilsētu," norādīja Švarcs.
"Laba pieredze, protams, ar savdabīgiem secinājumiem ir radusies saistībā ar Integrētās sadarbības programmas izstrādi, kad redzējām gan plusus, gan mīnuss, kuri kā īleni izlīda ārā šai sadarbībai, ka vienas personas, šajā gadījumā pilsētas vadītāja, nostāja var būt kā nepārvarams šķērslis, lai šādu sadarbību realizētu."
Rēzeknes mērs: Apvienošana ir loģiska
Rēzeknes pilsētas teritorijā deklarēti nedaudz vairāk kā 26 300 iedzīvotāju. Kā atklāja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), vismaz pagaidām pilsētā deklarēto iedzīvotāju aptauja netiek plānota, jo pašvaldību apvienošanās esot neizbēgama:
"Apvienošana ir loģisks gājiens, ņemot vērā urbanizācijas procesus, demogrāfijas situāciju Latvijā; tas ir neizbēgami. Mūsu gadījumā Rēzeknes pilsētas un novada apvienošana ir tikai laika jautājums."
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālajos jautājumos Ilze Oša uzsvēra, ka jautājums par pašvaldību apvienošanu ir skatīts Satversmes tiesā, un prasības par administratīvo centra esamību katrā novadā attiecināmas uz visām pašvaldībām:
"Ministru kabinetam ir uzdots izvērtēt, kā visām pašvaldībām ir veicies šajā periodā, šajā sasaukumā, un šādu izvērtējumu izdarīt līdz 2026. gadam.
Doma par nākamo lēmumu 2029. gadā, kas šobrīd likumā ir nostiprināts, var tikt arī pārskatīta, bet, mūsu ieskatā, pēc tā 2026. gada izvērtējuma. Protams, ka iedzīvotāju viedoklim ir nozīme. Iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā."
Saeima lēma par piecu valstspilsētu – Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils – apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem pabeigt līdz 2029. gadam. Pagaidām īstas skaidrības par to, vai Rēzekni un tai blakus esošo novads apvienos, nav.
