ĪSUMĀ:
- Jelgavas novads paklausīja VARAM un aptauju par novadu reformu apturēja.
- Tomēr Jelgavas novads VARAM nepiekrīt un sūdzēsies Satversmes tiesā.
- VARAM: Nav jārīko aptaujas, kas atgādina referendumus; labāk – socioloģiskās aptaujas.
- Ozolnieku novads: Socioloģiskā aptauja mūsu budžetam pa dārgu.
- Ozolnieki gatavi rīkot aptauju, ja to aizliegs – vērsties tiesā.
- Arī Carnikava gatava tiesāties, ja aptauju aizliegs.
Pirms divām nedēļām Jelgavas novada dome, paklausot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojumam, apturēja ieceri rīkot iedzīvotāju aptauju par gaidāmo novadu apvienošanu.
Tomēr pašvaldība joprojām pārliecināta, ka ministrijas iebildumi ir nepamatoti, un gatava cīnīties par savu taisnību.
“Pašvaldība uzskata, ka šis pamatojums nav pietiekams. Tādēļ ārkārtas domes sēdē tika pieņemts lēmums un uzdots izpilddirektorei sagatavot nepieciešamo dokumentāciju iesniegšanai tiesā, lai apstrīdētu šo ministra izdoto rīkojumu,” informēja Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Latvijas Zemnieku savienība).
Atšķirībā no Ikšķiles novada, kas, ignorējot ministrijas rīkojumu, jau īstenoja iedzīvotāju aptauju pēc sava prāta, jelgavnieki tomēr vispirms vēlas sagaidīt Satversmes tiesas spriedumu un tad atkārtoti lems par aptaujas rīkošanu.
Ministrijā skaidroja, ka pašvaldībām nevajadzētu izmantot iedzīvotāju aptaujas, kas pēc formas atgādina piedalīšanos vēlēšanās. Tā vietā vajadzētu rīkot, piemēram, socioloģiskās aptaujas.
Tā mēģināja rīkoties arī Ozolnieku novada dome, bet šis prieks izrādījās pārāk dārgs.
“Mēs bijām cerīgāki par to konkurenci, kas būs starp sociālo aptauju veicējiem. Esam saņēmuši tikai vienu piedāvājumu, un mums tas liekas ļoti dārgs. Mums nav lielas pieredzes ar socioloģiskajām aptaujām, bet priekš Ozolnieku budžeta tas liekas diezgan dārgi,” Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Tādēļ Ozolnieku novada vadītājs pieļauj, ka taupības nolūkos pašvaldība varētu rīkot aptauju pati, līdzīgi kā to darīja Ikšķile. Ja ministrija liks tam šķēršļus, arī Ozolnieki gatavi vērsties tiesā.
“Satversmes tiesa ir tuvākais, ar ko meklēt aizsardzību. Tā ir tikai tīri cilvēcīga vēlme aizsargāties, nekas vairāk,” piebilda Liepiņš.
“Vissliktākais visā šajā nopietnajā jautājumā, ka ir tikai tāds monologs no valsts puses un mēģinājums sasprindzināties pārējām pašvaldībām,” sacīja Ozolnieku novada vadītājs.
Vieni no pirmajiem Satversmes tiesā vērsties nolēma Ikšķiles novada pašvaldība.
Līdzīgam solim gatavojas arī Carnikavas novads, kura plānotās aptaujas likumību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd vēl vērtē.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 
