ĪSUMĀ:
- Jūrmalas pašvaldība lauza īres līgumu ar 24 gadus sasniegušu bāreni.
- Likums nosaka pienākumu palīdzēt bāreņiem līdz 24 gadu vecumam.
- Jauniete vērsās pie tiesībsarga un arī tiesā.
- Tiesībsargs secināja, ka pašvaldību prakse ir atšķirīga.
- Jūrmalas pašvaldība norāda – līdz šim sūdzību nebija.
- Ekonomikas ministrija atzīst – pašvaldība var izvēlēties, kam palīdzēt prioritāri.
- Tiesībsargs vēlētos vienotu praksi un nosūtīja savu atzinumu Saeimai.
Pirms četriem gadiem izdarītie grozījumi likumā nosaka, ka dzīvokļa palīdzība pienākas bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam. Šo palīdzību daļa bāreņu garo rindu dēļ nesagaida.
Strīds izcēlies par to, ka, tiesībsarga ieskatā, bāreņiem, kuri palīdzību saņēmuši, rindu sagaidot, nepamatoti mēdz liegt īres līgumu pagarināt. Prakse pašvaldībās ir atšķirīga.
Nesen Tiesībsarga birojā vērsās kāda sieviete no Jūrmalas. Viņa ir bārene, kurai dzīvokļa īres tiesības pašvaldība piešķīra pirms trim gadiem. Taču neilgi pēc viņas 24. dzimšanas dienas līgums ticis lauzts. Par to sieviete vērsusies tiesā.
Likums nosaka, ka bāreņi no 18 līdz 24 gadu vecumam var saņemt pašvaldības atbalstu dzīvokļa īres izmaksām brīvā tirgū vai saņemt pašvaldības īres dzīvokli, skaidroja tiesībsarga padomniece Ieva Arklone.
“Tas nozīmē, ka bārenis šo palīdzību var saņemt, respektīvi, pirmreizēji pieprasīt līdz brīdim, kad viņam ir 24 gadi. Lai nebūtu situācija, ka 40 gadu vecumā ierodas persona un pasaka, ka ir bārenis un vēlas šo palīdzību saņemt. Bērniem – bāreņiem tā situācija ir tāda, ka viņiem šo te pirmreizējo īres piedāvājumu izsaka neilgi pirms 24 gadu vecuma sasniegšanas. Tad vēl jo vairāk šādi sašaurināta tiesību normas interpretācija padara šo palīdzību formālu,” norādīja Arklone.
Atzinuma tapšanā prasīts arī citu pašvaldību viedoklis, un secināts, ka prakse ir visai atšķirīga.
Jūrmalas domes Dzīvokļu nodaļas vadītāja Guna Kovaļevska stāstīja, ka kopš likuma grozīšanas pirms četriem gadiem dome ar visiem bāreņiem slēgusi līgumus ar termiņu, kas noslēdzas mēnesi pēc personas 24.dzimšanas dienas. Līdz šim problēmu nebijis.
“Jā, attiecībā uz bērniem, kas ir palikuši bez vecāku gādības, šis ir pirmais līdz šim un vienīgais gadījums, kad persona izsaka neapmierinātību ar to, ka personai pēc 24 gadu sasniegšanas dzīvojamās telpas īres līgums netiek pagarināts,” atzina Kovaļevska.
“Mums ir šāda informācija, ka persona ir vērsusies tiesā, līdz ar to es atturēšos kaut ko komentēt. Tālāk jau ir tiesvedības process, un skatīsimies, kā tas tālāk risināsies,” norādīja Kovaļevska.
Ekonomikas ministrijā, kas atbild par mājokļu politiku, uzskata, ka pašvaldības drīkst izvēlēties, kam palīdzība prioritāri nepieciešama.
Bāreņi pēc 24 gadu vecuma drīkst pretendēt uz īres dzīvokli, piemēram, kā mazturīgie vai kā citas sabiedrības grupas pārstāvji, kam pienākas palīdzība. Ja rindu nav, tad nav arī problēmu līgumu pagarināt, teica ministrijas atbildīgā departamenta vadītājs Mārtiņš Auders.
“Cilvēks tāpēc, ka viņš ir bārenis, visu mūžu nevar pretendēt uz pašvaldības dzīvokli,” uzsvēra Auders.
“Līdz 24 gadu vecumam bārenis var saņemt nodrošinājumu no pašvaldības divos veidos. Vai nu dzīvokļa pabalsta veidā, jo no 18 gadu vecuma viņam tiek maksāts dzīvokļa pabalsts, un otra iespēja, ja pašvaldībai ir brīvs dzīvojamais fonds, viņa izīrē līdz 24 gadu vecumam. Pašvaldība var pati izvēlēties. Ja viņiem tas fonds ir pietiekams un viņu var atstāt, nav nekāda pamata, teiksim, vienkārši izlikt tādēļ, ka viņam tā statusa nav,” pauda Auders.
Tiesībsargs gan vēlētos vienotu praksi visās pašvaldībās, un savu atzinumu birojs nosūtījis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai Saeimā.
