ĪSUMĀ:
- Kariņš izbrīnīts par viņa vārda nosaukšanu premjera amatam, bet gatavs to uzņemties.
- Kariņam ir nosacījums – valdībā jābūt visām 6 “latviskajām partijām”.
- “Attīstībai/Par!” neuzstāj uz savu kandidātu; Kariņu nosauc kā kompromisa figūru.
- ZZS iepriekš nolēma - nākamais premjera kandidāts būtu jāizvēlas no „Attīstībai/Par!”.
- Tagad ZZS un citas partijas gaida prezidenta lēmumu.
- Kad prezidents varētu nosaukt premjera amata kandidātu, nav zināms.
Gan apvienības „Jaunā Vienotība” pārstāvji, gan arī pats Krišjānis Kariņš pauž izbrīnu par viņa piesaukšanu valdības vadītāja lomā. To, ka ar viņu neviens iepriekš nebija konsultējies, sarunā ar Latvijas Radio sacīja arī pats Kariņš.
Taču viņš piebilda, ka šādu scenāriju neizslēdz, ja vien pie kopīga sarunu galda sēdīsies visas sešas partijas bez „Saskaņas”.
„Mums ir divas izvēles. Vai nu katrs paliek savā nometnē rādīt ar pirkstu uz otru un teikt - “cik man pašam taisnība un cik tam otram nav taisnības”. Labi, bet tā mēs nekur tālu netiksim. Bet, ja mēs gribam attīstīties kā valsts, tad mums ir jāiemācās savstarpējo naidu nolikt malā un atrast, kādā veidā kopā strādāt,” sacīja Kariņš.
“Un, ja man prasa, vai es būtu gatavs to darīt, - jā, bet ar nosacījumu, ka visi pārējie arī ir gatavi kopā strādāt. Ir sešas partijas, kam būtu kopā jāstrādā, lai būtu arī stabilitāte,” uzsvēra politiķis.
Jaunās politiskās situācijas izvērtēšanai trešdien pēcpusdienā kopsēdē pulcēsies „Jaunās Vienotības” pārstāvji.
Kariņš uzskata, ka būtu likumsakarīgi, ja premjera krēslu ieņemtu partija ar lielāku pārstāvniecību Saeimā. Tomēr pagaidām citi kandidāti nav izteikuši vēlmi pretendēt uz šo amatu.
Apvienības „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts gan apgalvoja, ka pirms došanās uz tikšanos ar Valsts prezidentu apvienība sazinājās “gan ar Kariņa kungu, gan ar citiem kolēģiem no „Jaunās Vienotības”, tā kā pilnīgi noteikti no medijiem šādu priekšlikumu [viņi] neuzzināja”.
Pavļuts piekrita – plašas konsultācijas partiju starpā nav bijušas un šī jaunā situācija partijām ir jāizvērtē. Turklāt apvienība ir vienkārši nosaukusi viņiem pieņemamo kompromisa kandidātu.
Pavļuts apgalvoja, ka nekādu citu kandidātu no savas apvienības nenosauks.
“Mums ir pateikts skaidri, ka mūsu kandidātu neatbalstīs ne Jaunā konservatīvā partija, ne “KPV LV”. Labi, kā ir, tā ir. Mēs esam gatavi neuzstāt, neturpināt šo strupceļu valdības veidošanas sarunās,” sacīja Pavļuts.
“Mēs nevaram virzīt citas partijas kandidātu, viņš ir jāvirza tai partijai. Mēs esam gatavi atbalstīt Nacionālās apvienības vai “Jaunās Vienotības” virzītu kandidātu. Mēs nevaram mainīt domas, ja ir strupceļš,” uzsvēra Pavļuts.
Par politisko strupceļu līdzšinējo valdības veidošanas procesu sauc arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze.
ZZS valde otrdien gan lēma, ka nākamais premjera kandidāts būtu jāizvēlas no „Attīstībai/Par!”, taču šobrīd partijas gaida, ko izlems Valsts prezidents.
“Prezidents ir tas, kuram jānoskaidro situācija. Vakar viņš aptaujāja partiju pārstāvjus, prezidenta rokās šobrīd ir viss. Ja prezidents izvēlēsies kādu no malas, tas būs labi, ja prezidents izvēlēsies Kariņa kungu, arī tas būs labi, jo jebkurā gadījumā prezidentam ir kāds jāizvēlas, lai sāktos darbs,” sacīja Krauze.
Kad varētu sekot Raimonda Vējoņa paziņojums, prezidenta kanceleja vēl atbildēt nevarēja.
KONTEKSTS:
Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca Gobzema kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks, taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Tikmēr vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam. Taču "Jaunā Vienotība" vēl 11. decembrī norādīja – Kariņu amatam varētu virzīt tikai politiskās krīzes gadījumā, un pašlaik tādas situācijas nav.
Tikmēr LTV vēstīja, ka valdības veidošanas sarunās jau tiek apspriests iespējamās valdības modelis, kuru veidotu piecas partijas, atstājot opozīcijā "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
