Kariņš būtu gatavs vadīt valdību, ja tajā strādātu sešas partijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Apvienības „Jaunā Vienotība” premjera kandidāts Krišjānis Kariņš būtu gatavs uzņemties valdības vadīšanu, taču tikai tad, ja tajā būtu pārstāvēti visi seši Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, bez „Saskaņas”. To Kariņš pavēstīja Latvijas Radio.

Viņš uzsvēra, ka par šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar „Jauno Vienotību”.

Arī Valsts prezidents vai prezidenta kancelejas pārstāvji pagaidām nav mēģinājuši ar Kariņu sazināties.

Situācijas izvērtēšanai trešdien pulksten 14.30 notiks „Jaunās Vienotības” valdes, Saeimas frakcijas un partiju pārstāvju kopsēde.

„Ja man jūs prasāt, jā, es būtu gatavs vadīt nākamo valdību, es pat saredzu, kādā veidā to varētu darīt,” sacīja Kariņš.  “Bet man būtu pamatnosacījums – ka visām latviskajām partijām būtu jāstrādā kopā.”

Krišjānis Kariņš: Par iespēju veidot valdību
00:00 / 00:16
Lejuplādēt

“Kas līdz šim ir noticis? Viena partija pēc otras ir uzstādījusi savstarpēji izslēdzošu ultimātu: es ne ar tiem. Un tā mēs esam nonākuši strupceļā. Manuprāt, vienīgais ceļš uz priekšu – ka mēs, latvieši, beidzam kašķēties un sākam kopā strādāt. Ja partijas tā uzskatītu un gribētu ar mani strādāt, es esmu gatavs, bet tad visiem kopā jāstrādā un katram būtu jāatkāpjas no līdzšinējiem savstarpēji izslēdzošiem ultimātiem. Ir sešas partijas, kam būtu kopā jāstrādā, lai būtu stabilitāte,” sacīja Kariņš.   

KONTEKSTS:

Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēkā “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kas Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV”  kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.

Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un “Attīstībai/Par” pārstāvis Artis Pabriks, taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Tikmēr vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam. Taču "Jaunā Vienotība" vēl 11.decembrī norādīja – Kariņu amatam varētu virzīt tikai politiskās krīzes gadījumā, un pašlaik tādas situācijas nav.

Tikmēr LTV vēstīja, ka valdības veidošanas sarunās jau tiek apspriests iespējamās valdības modelis, kuru veidotu piecas partijas, atstājot opozīcijā "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
13 vietas Attīstībai/Par!
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA
 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti