Viņš nedomā, ka tuvākā nākotnē ir iespējama izpratne Latvijas sabiedrībā, taču ar to ir jāstrādā: „Īstermiņā ir vajadzīga politiskā griba, ja politiķi gribēs, tad mēs varēsim soli pa solītim virzīties,” sacīja Neiburgs.
Pēc vēsturnieka domām, tieši valstiskā līmenī trūkst izpratnes, kas notika ar Latviju Otrā pasaules kara laikā. „Politiskā griba nav bijusi pietiekami stipra, jo vieglāk ir pateikt mītiņā pie Uzvaras pieminekļa vai Lestenē pavisam ko citu savam elektorātam,” kritizēja Neiburgs.
Lielāka saliedētība radīsies nevis tad, ja kāds valdības loceklis uzrunās 9.maija dalībniekus, bet tad, ja Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņas centrs”) pateiksies ne vien kara veterāniem, bet izstāstīs arī to, ko Latvijas valstij nozīmēja šis karš, pauda vēsturnieks.
Savukārt politologs Ivars Ījabs piebilda: „Jautājums ir par politiķu prioritātēm, ja vajag, var jau runā iepīt, ka Latvijā nekāda labā dzīve nesākās.. Jautājums, vai grib.”
Viņaprāt, nevar izveidot vienu stāstu, kas tagad vienos sabiedrību. „Vienot var uz kopīgas nākotnes pamata,” teica Ījabs.
