Tie būs labi apmācīti un ātri reaģējoši spēki, kuri ne vien sūtīs signālu Krievijai par Baltijas aizsardzības spēju stiprināšanu, bet būs izmantojami daudz plašāk - dažādās NATO un ANO operācijās. Partneru iesaiste šajās operācijās notiks pēc brīvprātības principa.
Jaunajos Apvienotajos reaģēšanas spēkos - armijas brigādes apmērā – būs gan jūras, gan gaisa, gan sauszemes spēki.
Tiek plānots, ka Latvija kopējiem spēkiem, kurus plānots pilnībā izveidot līdz 2018.gadam, deleģēs rotas līmeņa apakšvienību jeb aptuveni 160 cilvēkus, integrējot to Lielbritānijas kaujas grupas sastāvā.
No Latvijas puses vienošanos parakstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš norādīja, ka mūsdienu drošības izaicinājumu apstākļos ir būtiski, ka tiek veidotas kopējās spējas un stiprināta spēku savietojamība.
Garisons pastāstīja, ka tagad sāksies praktiskais darbs, piemēram, štābu izveidošana, kopējās doktrīnas izstrāde, un redzamākais solis būs tas, ka no 2017.gada šie spēki veidos NATO visātrākās gatavības spēkus.
Pašlaik plānots, ka no Latvijas šajos spēkos varētu piedalīties aptuveni 160 cilvēki.
“Būs papildus finansējums nepieciešams, bet tās izmaksas vajadzīgas, lai mēs kļūtu ar sabiedrotajiem savietojami un spētu operēt,” atzina Garisons.
Latvijas karavīriem būs jāiziet apmācības un vingrinājumu programmas, jo jāpanāk ļoti precīza sadarbība, kas it īpaši svarīgi ir tieši ātrās reaģēšanas vienībām.
“Mēs kopā mācīsimies un trenēsimies kopā, lai padarītu mūs visus stiprākus. Tāda ir ideja,” sacīja Lielbritānijas gaisa spēku maršals Stjuarts Pīčs.
Iepriekš šīs valstis bija tikušās misijās Afganistānā un Irākā, gandrīz katru reizi no jauna mācoties savstarpējo sadarbību. Tagad šis jautājums tiks atrisināts.
“Šis veidojas uz mūsu ilgus gadus jau iepriekš darītā – mēs tagad to tikai padarām daudz konkrētāku,” atzina Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena-Sēreide.
Jaunie reaģēšanas spēki Lielbritānijas vadībā – būs izmantojami gan NATO un ANO ietvaros, gan arī ļaus plašāk piedalīties dažādās militārajās un humānajās misijās.
“Tas snigs jaunu savietojamības līmeni un arī atrisinās ātras reaģēšanas problēmas,” sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso piebilda, ka “mums ir jāsaprot, ka drošība nav vienvirziena iela – mēs patērējam, bet citi tik dod. Mums arī ir jābūt gataviem dot ieguldījumu un darīt to, ko sabiedrotie dara – atbalstīt.”
Parakstot dibināšanas saprašanās memorandu, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons uzsvēra šo spēku nozīmi, kas sniegs iespēju septiņām valstīm kopīgi reaģēt uz dažādiem starptautiskajiem izaicinājumiem. Falons norādīja, ka līdz ar saprašanās memoranda parakstīšanu, valstis var uzsākt savstarpējās apmācības un integrāciju, dalīties ar zināšanām, spējām un resursiem, informēja Aizsardzības ministrija.
Garisons uzsvēra Apvienoto reaģēšanas spēku nozīmi Latvijai: "Ir būtiski, ka mūsdienu drošības izaicinājumu apstākļos tiek veidotas kopējās spējas un stiprināta spēku savietojamība. Šī Lielbritānijas iniciatīva, veidot Apvienotos reaģēšanas spēkus, apliecina tās iesaisti un gatavību kopīgi stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona drošību."
"Šobrīd, kad pasaulē ir lielāka nenoteiktību un pieaugoši draudi, ir būtiski, ka Lielbritānija uzņemas vadošo lomu Apvienoto reaģēšanas spēku izveidē. Balstoties uz mūsu apņemšanos NATO samitā, šis apliecina mūsu saistības krīžu pārvaldībā un kolektīvajā drošībā," uzrunājot klātesošos parakstīšanas ceremonijā, norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Falons.
“Mēs darām visu ko varam – mēs sūtām karavīrus uz mācībām Baltijas valstīs, mēs sutīsim savas “Taifūna” lidmašīnas palīdzēt gaisa patrulēšanā atkal nākamgad, un mēs domājam par vēl pasākumiem, kas palīdzētu Baltijas valstu drošībai. Bet šie jaunie spēki sasaistīs NATO ziemeļu dalībniekus vēl vairāk kopā,” uzsvēra Falons.
Apvienotie reaģēšanas spēki ir augstas gatavības spēki, kas spēs ātri reaģēt uz jebkuru krīzi, jebkurā vidē, un būs spējīgi īstenot pilna spektra operācijas un reaģēt uz jebkuras krīzes attīstību, lai novērstu tās iespējamo eskalāciju. Lielbritānija veidos Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, tajā pašā laikā spēku struktūra tiek veidota elastīga, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Valstu iesaiste operācijās norisināties uz brīvprātības principa.
