Sadaļas Sadaļas

Panorāma

PMLP rindu dēļ pagarina darba laiku

Panorāma

Panorāma

«Tīrīga» apsvērs sarunu ar Rīgu par zaudējumu atlīdzināšanu

Paraksta izlīgumu «Tīrīgas» lietā; Rīga maksās 500 000 eiro sodu

Rīgas pašvaldība atzinusi konkurences pārkāpumu plānā nodot visu Rīgas iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanu vienam uzņēmumam “Tīrīga”. Konkurences padome (KP) piektdien apstiprinājusi vienošanos ar pašvaldību, kas Rīgai par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu uzdos samaksāt pusmiljonu eiro soda naudu. “Tīrīgu” veidojošie uzņēmumi par šādu iznākumu pagaidām runā izvairīgi, taču norāda, ka vajadzīga saruna ar pašvaldību par projektā jau ieguldīto naudu. 

Rīgas plāns atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nodot uzņēmumam “Tīrīga” bija viens no iemesliem, kas noveda pie iepriekšējās domes atlaišanai. KP līgumu apturēja un norādīja, ka pašvaldība ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli tirgū. Tobrīd Rīga pārmetumiem nepiekrita, taču ārkārtas vēlēšanās pagājušā gada augustā ievēlētie deputāti pašvaldības pozīciju mainīja un pārkāpumu atzina.

"Tas, ko tas ir nesis, mums principā no sākotnēji redzamās soda naudas, kas varēja pašvaldībai tikt piemērota, administratīvajā līgumā paredzēta mazāk nekā desmitā daļa – no vairāk nekā sešiem miljoniem uz pusmiljonu eiro,"

pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis ("Par!/Progresīvie").

Vēl sods 385 000 eiro apmērā piemērots pašvaldības uzņēmumam “Getliņi Eko”. KP piektdien lēmusi administratīvo līgumu parakstīt. 

Izlīgums paredz, ka iesaistītās puses turpmāk ļaunprātīgi neizmantos savu dominējošo stāvokli un pašvaldība pēc konkurences tiesību ekonomistu analīzes saņemšanas iepazīstinās KP par turpmākajiem atkritumu apsaimniekošanas organizācijas plāniem Rīgā.

Izlīgums nozīmē to, ka lietas dalībnieks atzīst atbildību pārkāpumā, uzņemoties saistības samaksāt sodu un noteiktos tiesiskos pienākumus, un sniedzot visu KP lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. KP norādīja, ka šāda rīcība ļauj ātrāk atklāt un novērst pārkāpumu, kā arī taupīt resursus, kas parasti nepieciešami izmeklēšanai un iespējamai tiesvedībai, tāpēc lietas dalībniekiem tiek samazināts naudas sods.

"Mūsu uzdevums un mērķis ir sasniegts. Ir Rīgas domes apņemšanās, pretimnākšana, aktīva sastrādāšanās līdz līguma noslēgšanai par šiem konkurences jautājumiem,"

izteicās KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Viņš norādīja, ka noslēgtā izlīguma mērķis ir ne tikai novērst konkurences kropļojumu, bet galvenokārt ar iesaistītajām pusēm panākt vienprātību, ka Rīga un tās iedzīvotāji ir pelnījuši veiksmīgāku un efektīvāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nākotnē.

Tā kā šobrīd skaidrs, ka “Tīrīgas” projekts nenotiks, zaudētājos palikuši uzņēmumu veidojošie privātie atkritumu apsaimniekotāji “Clean R” un “Eco Baltia vide”. 

Ņemot vērā, ka KP lietu bija uzsākusi pret Rīgas pašvaldību, nevis “Tīrīgu”, uzņēmumi padomes lēmumus pārsūdzēt nevarēja, par ko “Tīrīga” pagājušajā gadā vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vai “Clean R” pēc Rīgas izlīguma ar KP centīsies atgūt naudu, kas “Tīrīgas” izveidē iztērēta, uzņēmuma valdes locekle atbildēt vēl nevarēja.

"Kamēr mūsu rīcībā nav informācijas par to, kas ir šīs vienošanās sastāvā, mums ir ļoti grūti komentēt, kāda būs mūsu rīcība. [..] Kā jau biznesā tas notiek, mēs ar saviem sadarbības partneriem sēdīsimies pie galda un meklēsim abām pusēm izdevīgu risinājumu," stāstīja "Clean R" valdes locekle Linda Rirdance.

Savukārt “Tīrīgas” mazākā dalībnieka “Eco Baltia vide” pārstāvis Māris Simanovičs stāstīja, ka  ieguldījumus “Tīrīgā”, piemēram, IT sistēmās, nācies norakstīt. Viņaprāt, pamats runāt ar pašvaldību par zaudējumu atlīdzināšanu esot.

"Ja reiz Rīgas dome bija kļūdījusies iepriekšējā sasaukuma laikā, kā rezultātā mēs kā privātuzņēmēji esam iedzīvojušies zaudējumos, es domāju, ka tas kā minimums ir viela sarunai," norādīja Simanovičs.

KP norādīja, ka esošais apsaimniekošanas modelis, kurā Rīga sadalīta četrās zonās, konkurences nosacījumiem atbilst daļēji. Labāk būtu ļaut katrai mājsaimniecībai pašai izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, tomēr šādu kārtību likums nepieļauj. Rīgas Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Cepurītis stāstīja, ka pilsēta pasūtīs pētījumu, lai saprastu, vai esošo modeli iespējams uzlabot. Tomēr jebkādas izmaiņas varētu ieviest vien pēc pieciem gadiem, kad beigsies esošie atkritumu apsaimniekošanas līgumi.

KONTEKSTS:

2019. gada septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekotāju – četru kompāniju vietā atkritumus izvestu "Tīrīga", kurai Rīgas dome bija paredzējusi uzticēt šo darbu uz 20 gadiem. Taču Konkurences padome iebilda pret šādu monopolu un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Vienlaikus konkurences uzraugi lika turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem. 

Ministru kabinets izsludināja ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā, kas ļāva turpināt darbu līdz tam strādājošā kārtībā. 

Tikmēr RD solīja pārsūdzēt KP aizliegumu atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu. Taču Administratīvā apgabaltiesa noraidīja Rīgas domes pieteikumu, kurā bija lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējumu galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt