Par slēgtā Brasas cietuma nākotni lems tikai pēc Liepājas jaunā cietuma pamatakmens ielikšanas

Pagājis pusotrs gads, kopš Rīgā slēdza Brasas cietumu. Pagaidām tas joprojām atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes ziņā. Taču joprojām nav skaidrs, kas ar vēsturisko ēku kompleksu notiks nākotnē. Apkaimes aktīvisti cer, ka nākotnē tas būs publiski pieejams un izmantojams arī aizvien rosīgākajām apkaimju biedrībām. Taču tam būtu vajadzīgs Latvijā līdz šim netipisks apsaimniekošanas modelis.

ĪSUMĀ:

  • 1905. gadā celto Brasas cietumu slēdza pirms pusotra gada.
  • Kopš slēgšanas Brasas cietumu dažas reizes atvēra ekskursijām un pasākumiem.
  • Par cietuma atvēršanu iedzīvotājiem aktīvi iestājas biedrība „Brasa”.
  • Biedrības pārstāve: Ēkai jābūt pieejamai un tās nākotne jāapspriež ar iedzīvotājiem.
  • TM: Par Brasas cietumu lems, kad droši zinās par Liepājas cietuma būvniecību.
  • TM neizslēdz nākotnē iespēju īstenot kādu no biedrības idejām.

Brasas cietumu Rīgā ar tagadējo adresi Laktas ielā 4 uzcēla 1905. gadā dzelzceļa līnijas Rīga–Skulte malā.

Pēdējos gados cietuma infrastruktūra bija tik novecojusi un uzturēšana tik dārga, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde mūsdienu prasībām nepiemēroto soda izciešanas vietu nolēma slēgt un ieslodzītos pārvietoja uz citiem cietumiem.

Par slēgtā Brasas cietuma nākotni lems tikai pēc Liepājas jaunā cietuma pamatakmens ielikšanasMāra Rozenberga

Kopš tā laika ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes pretimnākšanu Brasas cietums atsevišķas reizes vēris durvis ekskursantiem, kino ļaudīm un pat orientēšanās aktīvistiem.

Par kādreizējā Brasas cietuma atvēršanu iedzīvotājiem aktīvi iestājas biedrība „Brasa”.

Tā apvieno apkaimes ļaudis un jau pērn Hospitāļu ielas svētkos rīkoja ekskursijas gan uz cietumu, gan tam līdzās esošo vēsturisko Rīgas Kara hospitāli, kur tagad kļuvis zināms, ka iekārtosies Satversmes aizsardzības birojs.

Biedrības pārstāve Rita Eva Našeniece, kura tagad no „Jaunās Vienotības” ievēlēta Rīgas domē, stāstīja, ka cilvēku interese ir ļoti liela.

“Reģistrācija ir ekskluzīva – uz Luvru tā nespiežas kā uz Brasas cietumu! 22 sekunžu laikā bija pilna grupa, 25 cilvēki,” stāstīja Našeniece.

Aptauju par to, ko šeit nākotnē gribētu redzēt Brasas iedzīvotāji, vēl neesot rīkojuši. Bet Našeniece ir pārliecināta, ka ēkai jābūt cilvēkiem pieejamai un tās nākotne jāapspriež ar iedzīvotājiem.

“Teritorija ir ļoti interesanta, tur varētu būt viss kas. Piemēram, hostelis, kas pats sevi uzturētu un nestu zināmus ienākumus. Tur varētu būt radošās telpas. Varētu būt telpas apkaimju biedrībām, jo ir skaidrs, ka ar laiku apkaimes kļūs arvien aktīvākas. Cilvēki kļūst arvien ieinteresētāki, un šī apkaimju kustība pilsētā iet plašumā un spēkā,” stāstīja Našeniece.

Taču, sazinoties ar Tieslietu ministriju, kļūst skaidrs, ka tik drīz bijušajam Brasas cietumam jaunas elpas vēl nebūs.

Valsts sekretārs Raivis Kronbergs norādīja, ka vispirms jābūt drošiem par jaunā Liepājas cietuma celtniecību. Valdība jūnijā konceptuāli atbalstīja ministrijas ieceri sākt to nākamgad.

“Tiklīdz mums būs pilna skaidrība, ka Liepājas cietums tiks būvēts, mēs pieņemsim lēmumu par Brasu – vai tā paliks valsts īpašumā, vai mēs to pārdosim, vai atsavināsim kādam citam. Bet šis objekts noteikti nesagādās rūpes un problēmas, ilgstoši paliekot neizmantots, jo šī Rīgas daļa ļoti aktīvi sakārtojas,” sacīja Kronbergs.

Brasas biedrības pārstāve un Rīgas domniece Našeniece cer, ka objekta apsaimniekošanā varētu veidoties simbioze starp apkaimēm un pašvaldību vai apkaimēm un attīstītājiem, ja tie vēlētos rast kopīgu valodu.

„Domāju, ka esam agrā stadijā. Varbūt, ka situācija ar „Marsa parku”, ar Anniņmuižu, ar tādiem objektiem kā Brasas cietums, kādi varētu būt jebkurā apkaimē, prasīs jaunas sarunas un jaunus risinājumus. Un agri vai vēlu mēs nonāksim pie interesantiem modeļiem, varbūt tādiem kā Anglijā, kur kopienas ir arī tās, kuras biedrību un fondu veidā bieži apsaimnieko kultūrvēsturiskus un zaļus objektus,” sprieda Našeniece.

Brasas biedrības pieminētās idejas potenciāli neizslēdz arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

„Tādu ideju [par hosteli] mēs neesam līdz šim apdomājuši. Esmu interesējies, kā Liepājā iet Karostas cietumam, kur ir hosteļa variants. Jā, kā tūrisma objekts tas ir interesants, bet nav tā, ka tur varētu pelnīt. Un tā noteikti nevarētu būt valsts, kas nodarbotos ar sev neraksturīgu biznesu. Bet, ja pašvaldība vai privātie nāktu ar šādu iniciatīvu un mēs būtu cieši nolēmuši, ka mums šī teritorija nav nepieciešama, tad par kaut ko tādu var domāt un runāt, kāpēc ne,” sacīja Kronbergs.

Pēdējos gados Latvijā slēgtas vairākas ieslodzījuma vietas – Šķirotavas teritoriju pārdeva izsolē, bet Pārlielupes cietuma ēkas pārņēma Jelgavas pašvaldība. Ja tiks uzcelts jaunais Liepājas cietums, tad pilnībā atbrīvos arī veco Liepājas ieslodzījuma vietu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti