Balsošana ar vēlēšanu zīmēm notika pēc vairāku stundu ilgām debatēm. Pirms debatēm Vladova uzrunāja domes deputātus, izsakot pateicību savai frakcijai un norādot, ka ir gatava strādāt. Vladova bija vienīgā kandidāte uz vicemēres amatu. Sēdes sākumā deputātu bloku "Rīgai!" pārstāvošais Oskars Putniņš amatam izvirzīja «Vienotības» frakcijas līderi Vilni Ķirsi. Tomēr Ķirsis no pieteiktās nominācijas uzreiz atteicās.
Rīgas domes priekšsēdētājs tika vēlēts pirmdien, 19. augustā, bet otrdien tika sasaukta vēl viena Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tika ievēlēta vicemēre. Vicemēra amats kļuva vakants, līdzšinējam vicemēram Oļegam Burovam ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) kļūstot par Rīgas domes priekšsēdētāju. Otrdienas domes sēdē vēl iecerēts lemt par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu amatiem. Brīvostas valdes locekļu amatiem tiks virzīti jaunais mērs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis ("Saskaņa"), kuram no nākamā gada sākuma iecerēts izveidot arī vēl vienu - trešo - Rīgas vicemēra amatu.
Domes priekšsēdētājam jau ir viens vietnieks - Vadims Baraņņiks.
"Saskaņas" frakcijas vadītāja ir pirmā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece sieviete pēdējo 17 gadu laikā.
Vladova domniekiem atzina, ka līdz šim ir specializējusies izglītības jomā, jo kopš 2002. gada ir Rīgas 80. vidusskolas direktore. Taču plānots, ka viņas kā vicemēres pārziņā nu būs "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs", virkne ārstniecības iestāžu, uzņēmumi "Rīgas ūdens", "Rīgas pilsētbūvnieks" un "Getliņi Eko". Tāpat viņa uzraudzīs Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu.
Otrs vicemērs, jau amatā esošais "Neatkarīgo deputātu frakcijas" pārstāvis Vadims Baraņiks pārraudzīs "Rīgas satiksmi", Rīgas pilsētas būvvaldi, Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas namu pārvaldnieku" un Rīgas Centrāltirgu.
Opozīcijas deputāti, uzklausot Vladovu, neslēpa vilšanos, ka domes darbā izmaiņas nav gaidāmas.
Pirmdienas vakarā Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru tika ievēlēts Burovs. Balsojumā piedalījās 48 pašvaldības deputāti, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 - 11 "Gods kalpot Rīgai" deputāti, četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" pārstāvji, trīs deputātu bloka "Rīgai!" biedri, kā arī 17 "Saskaņas" deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu ("Latvijas attīstībai") - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no "Latvijas attīstībai" un četras no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
KONTEKSTS:
Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu. 20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais.
Gandrīz divus mēnešus vēlāk - 19. augustā - GKR pārstāvētajam Oļegam Burovam izdevās savākt 35 domnieku atbalstu un kļūt par Rīgas mēru. Par viņu balsoja paša pārstāvētā GKR, "Saskaņa" un no tās atšķēlušies četri deputāti.
