Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") žurnālistiem norādīja, ka uzsvars liekams uz pakalpojumu un pasākumu pieejamību zaļajā vai dzeltenajā režīmā ar Covid-19 vakcinēšanas, izslimošanas vai testa sertifikātiem.
"Mums drošības pasākumu politika jābalsta uz vairākiem būtiskiem principiem. Pirmkārt, skolas maksimāli strādā klātienē. Otrkārt, drošības politika, lai veidotu iespējami drošu pakalpojumu sniegšanas vidi, bet, lai nebūtu jāierobežo ekonomikas nozaru darbībā. Tādējādi ir paredzams, ka valdībā nākamnedēļ pieņemamie lēmumi jābalsta uz drošības zonu loģiku.
Piemēram, restorānos var sniegt pakalpojumu ar testa, pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.
Pēc līdzīgas loģikas arī uz citiem pakalpojumu veidiem, izņemot pirmās nepieciešamības pakalpojumus un preces, ko neliedza arī iepriekšējā Covid-19 vilnī pagājušajā sezonā," stāstīja Pavļuts.
Arī citi valdības ministri nevēlas atgriezties pie ierobežojumiem, kas bija iepriekšējā pandēmijas vilnī.
"Atgriezties pie preču sarakstiem vai citiem diezgan sarežģītiem lēmumiem, kurus sabiedrība neuztver ar tādu pozitīvu attieksmi, pie tā noteikti nevajadzētu atgriezties un lieki cilvēkus kacināt," izteicās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centra eksperts Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka varētu apsvērt attālināto darbu un pakalpojumus, ja vien tas ir iespējams un netraucē konkrētu darba procesu. Tas varētu samazināt sabiedriskā transporta noslodzi, kur cilvēki pulcējas un saskaras visciešāk.
Pavļuts apliecināja, ka iepriekš praktizētā mājsēde, kad bez iemesla aizliegts iet ārā noteiktā laika posmā, kā Covid-19 izplatību ierobežojošs pasākums pagaidām netiek izskatīta.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") arī norādīja, ka ir jāpievērš papildu uzmanība pēdējā laika vakcinācijas tempam. Saskaņā ar Veselības ministrijas informāciju laika posmā no 6. līdz 12. septembrim vidēji dienā vakcinējušies nedaudz vairāk kā 4500 cilvēku, bet nedēļā kopā ap 32 000. Tādējādi vakcinācijas temps pagājušajā nedēļā samazinājies par 10%.
"No savas puses es sagaidu no visiem šiem ekspertiem, ka mēs nākamnedēļ tad varētu beidzot lemt par konkrētiem pasākumiem, ko šajos apstākļos mums vislabāk darīt. Bet vēlreiz varu atkārtot: tas pamatu pamats visam visā pasaulē, tas ir sen atzīts, visas pasaules valstis to īsteno – tā ir šī vakcinācijas kampaņa," sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Iepriekš bija iecerēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.
