Nozares arodbiedrībai neesot domstarpību ar uzņēmuma vadību par to, ka “Latvijas dzelzceļā” nepieciešama restrukturizācija. To apliecinot statistika par kravu apjomu, kas pērn bijis zemākais 15 gadu laikā.
Taču iebildumi ir par to, ka pērn rudenī virzītas izmaiņas par bezdarbnieku pabalsta apjoma un izmaksas termiņa samazināšanu – no 9 uz 8 mēnešiem. Un arodbiedrība cer uz risinājumiem, kas ļautu bezdarbnieka pabalstus no "Latvijas dzelzceļa" atlaižamajiem izmaksāt deviņu mēnešu apjomā. Tā izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
“Grozījumi attiecībā uz bezdarbnieku pabalsta samazināšanu termiņa un procenta ziņā mūsu ieskatā netika korekti saskaņoti ar arodbiedrību. Patiesībā mēs tikām nostādīti fakta priekšā no Labklājības ministrijas puses, ka tā vienkārši notiks. Mūs, protams, satrauc tas, ka netika paredzēts nekāds pārejas periods tam. Un tajā brīdī – pagājušā gada rudenī, kad tikām nostādīti fakta priekšā, ka šie grozījumi stāsies spēkā no janvāra – tajā brīdī mēs nezinājām, ka kolektīvā atlaišana “Dzelzceļā” notiks. Katrā ziņā mēs ļoti vēlētos, ka tiktu veiktas iespējamās darbības, lai tomēr vērstu šo situāciju par labu un šajā gadā būtu deviņi mēneši saglabāti bezdarbnieka pabalsta izmaksai,” sacīja Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība Juridiskās daļas vadītāja Gita Oškāja.
Pašlaik gan nav skaidrs, kā lielāku pabalsta izmaksu atlaistajiem dzelzceļniekiem varētu organizēt, lai tas būtu iepriekšējā apmērā. Pašlaik tas ir idejas līmenī.
Vienlaikus arodbiedrība pieļauj, ka par bezdarbnieka pabalstu saīsināšanu, nenosakot pārejas periodu, varētu vērsties Satversmes tiesā.
Neesot sociāli taisnīgi, ka līdzvērtīgas sociālās iemaksas veicis darbinieks par atlaišanu 2019. gadā saņemtu lielāku pabalstu, bet šogad – par 20% mazāku, Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.
“Mēs, protams, neaģitējam cilvēku izmantot visu bezdarbnieka pabalsta apjomu, bet pēc iespējas ātrāk sākt darbu citur, taču nav sociāli taisnīgi, ka nav noteikts pārejas periods, ka ar vienādām sociālās apdrošināšanas iemaksām veidojas diskriminācijas forma pabalsta atšķirībās,” Baldzēns.
Tikmēr arodbiedrība gan uzsver arī kādu pozitīvu tendenci – LDz īsteno nosacījumus, kas paredzēti koplīgumos ar darbiniekiem un kas esot vieni no labvēlīgākajiem Latvijā. Piemēram, paredzēts – ja darbinieks ar vairāk nekā desmit gadu stāžu tiek atlaists piecus gadus pirms pensijas vecuma, viņam tiek izmaksāta kompensācija.
Tāpat kļuva zināms, ka "Latvijas dzelzceļš" darba attiecības lielākoties pārtrauks ar darbiniekiem Rīgā.
Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs norādīja, ka situācija uzņēmumā ir tik slikta, ka valdībai var nākties segt uzņēmuma zaudējumus.
KONTEKSTS:
"Latvijas dzelzceļš" līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem.
Kompānijā skaidroja, ka 2019. gads gan koncernam, gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, kā arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.
