Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Gultnes mērījumiem izmanto unikālu ūdens dronu

Par atgriešanos Ukrainā domā arī bēgļi Daugavpilī

Par atgriešanos dzimtenē domā arī daļa Ukrainas bēgļu Daugavpilī

Daugavpilī pašlaik dzīvo vairāk nekā tūkstoš Ukrainas bēgļu, un daļa no viņiem jau apsver domu par došanos prom. Ir neremdināmas ilgas pēc dzimtenes, ģimenes un draugiem. Lēmumu ietekmē arī tas, ka izsīkst atbalsts Latvijā, tāpēc rodas vajadzība vai nu braukt atpakaļ uz Ukrainu, vai meklēt patvērumu citviet.

Irina Ščerbana ar diviem bērniem un mazmeitu Latvijā no kara plosītās Ukrainas ieradās 4. martā. Viņa valsti pameta, lai bērni būtu dzīvi un drošībā. Ar draugu palīdzību iekārtojās dzīvoklī Daugavpilī un atrada darbu, lai nebūtu par slogu citiem.

“Atnācu uz bērnudārzu un taujāju pēc darba. No vadītājas dzirdēju pārliecinošu atbildi, ka darbs man būs. Nu lūk, un šeit es strādāju jau pusotru mēnesi,” pastāstīja Irina. Bērnudārzā viņa strādā par veļas mazgātāju.

Tomēr Irina vēlas atgriezties Ukrainā, jo tur ir viņas mājas un dzimtajā Vinnicā ir salīdzinoši mierīgi. “Vispār nav baiļu. Vispār. Nezinu, ar ko tas ir saistīts. Varbūt tas ir saistīts ar mūsu ukraiņu dvēseli. Ir liela vēlme atgriezties mājās un dzīvot mājās. Paldies visai latviešu tautai par drošības sajūtu! Mums šeit bija droši uzturēties. Mēs dzīvojam, pastaigājamies, mēs dzīvojam,” sacīja ukrainiete.

Savukārt Natālijas Sjabro mājas ir Kijivā, un arī viņa gatavojas prombraukšanai. Ar asarām acīs viņa pastāstīja, ka Ukrainā palikuši vecāki, vīrs un arī suns.

Latvijā Natālija nav meklējusi darbu, arī latviešu valodu nav steigusi mācīties, bet veltījusi laiku bērniem. “Mēs ļoti bieži pārbraucām un daudz ko redzējām, mums bija ļoti daudz treniņu un pulciņu, kur bērniem piedalīties. Man līdz šim brīdim tādas iespējas Ukrainā nebija, kad varētu laiku veltīt bērniem. Visu laiku bija jāstrādā,” pastāstīja ukrainiete.

Natālija ir grāmatvede Ukrainas valsts uzņēmumā, kas nodarbojas ar darba aizsardzību. Tā kā latviešu valodu viņa nav mācījusies, tad labāku darbu Latvijā nav atradusi, bet bez zināšanām viņai piedāvāti zemāk apmaksāti darbi un tam neesot īsti bijusi gatava.

“Citu darbu strādāt nepavisam nav vēlmes. Tā teikt, būt ar augstāko izglītību, ar apziņu, ka spēj daudz vairāk, bet mazgāt grīdas nav diez ko vilinoši,” skaidroja Natālija.

Daugavpilī pašlaik reģistrēti 1004 Ukrainas civiliedzīvotāji. Vairāk nekā puse no viņiem saņēmuši pašvaldības atbalstu, un pilsēta no rezerves fonda līdzekļiem piešķīrusi vēl pusmiljonu eiro, lai turpinātu nodrošināt bēgļus ar bezmaksas izmitināšanu un ēdināšanu līdz jūnija beigām.

KONTEKSTS:

Krievijas sāktais karš ir piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, tai skaitā ukraiņu bērnus. Visvairāk bēgļu uzņem Ukrainas kaimiņvalsts Polija.

Arī Latvija uzņem kara bēgļus, un saskaņā ar valdības apstiprināto plānu Latvijā paredzēts nodrošināt atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Plāna īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Latvija arī apņēmusies atrast mācību iestādes kara bēgļu bērniem, lai viņi neiekavē mācību procesu.

Tomēr vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām. Tāpēc valdība virzīja lēmumu par atbalsta pagarināšanu par 30 dienām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt