Panorāma

Rīgā tiekas Baltijas un Polijas ārlietu ministri

Panorāma

Panorāma

Palīdzēšana ukraiņiem kā garš maratons

Daugavpilī draugu grupa sniedz pirmo atbalstu ukraiņiem, kas ierodas pāri Latvijas austrumu robežai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Cilvēkiem, kas bēg no Krievijas sāktā kara Ukrainā un bez auto šķērso Latvijas–Baltkrievijas robežu, nu jau vairāk nekā pusgadu palīdzību sniedz intelektuālo spēļu atbalstītāji no Daugavpils. Draugu grupa pie robežpunkta "Silene" sagaida ukraiņus, pārsvarā ģimenes ar bērniem, lai nogādātu līdz nākamajam pieturpunktam. Pārsvarā tā ir Daugavpils autoosta vai dzelzceļa stacija. Nu brīvprātīgie Daugavpilī apsver dibināt arī savu palīdzības organizāciju.

Ukraiņu gaitas, bēgot no okupētajām teritorijām, joprojām ir sarežģītas, nākas līkumot ne vien caur Krieviju, bet arī Baltkrieviju.

Ukrainiete Daša no Hersonas pameta Ukrainu kopā ar četrus mēnešus veco Marku un viņa tēvu, tagad turpina ceļu uz Varšavu. Sieviete sacīja: "Mēs izbraucām nedaudz agrāk, kad vēl apšaudes nebija sākušās. Vienīgie, kas mums varēja palīdzēt, bija pārvadātāji. Tā arī izbraucām, pa šādu ceļu. Šķērsojām Latvijas robežu, un mums palaimējās sastapt šos brīnišķīgos cilvēkus."

Pirmo nakti Eiropas Savienībā ģimene aizvadīja Daugavpilī, kur viņiem naktsmājas sarūpēja un uz tām no robežpunkta "Silene" atgādāja Aleksandrs Barbakadze. Kopā ar Evitu Savicku un vēl apmēram desmit brīvprātīgajiem viņi kopš maija šādi palīdzējuši apmēram 1500 ukraiņu.

Daugavpiliete Savicka stāstīja: "Viņi vienkārši brauc no sava ciematiņa. Saka: "O, es pirmo reizi esmu ārzemēs!" Daudzi pat Kijivā nav bijuši. Visu dzīvi nodzīvojuši ciematiņā. Kāpēc viņi vispār bija spiesti to pamest? Viņiem bija normāla dzīve."

Savukārt brīvprātīgais palīgs bēgļiem Barbakadze pauda: "Tu gribi palīdzēt ļoti, ļoti katram, bet tu zini, ka rīt un parīt, un nākošajā mēnesī atkal būs cilvēki. Vajag saglabāt spēkus, līdzekļus un sirdi."

Tagad gan daudzi bēg ne vairs no kara, bet gan no kara sekām, vērtēja Savicka. No mājām, kur mēnešiem nav ūdens un ir auksts. Vai arī no Krievijas, kur uzturējušies kādu brīdi, piemēram, pie radiem, bet sapratuši, ka arī tuvākie notic nevis viņu pieredzētajam, bet kara propagandai. Tai pašai, kam notic arī daļa daugavpiliešu.

Savicka pauda: "Laiku pa laikam cilvēki prasa: "Ā, jūs palīdzat ukraiņiem? Ā...". Tad Saša stāsta, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā daugavpilieši. Viņiem ir tādas pašas problēmas ar valodu, ar līdzekļiem, ar darbu. Vienīgā starpība (..) ir tā, ka Daugavpils ir NATO [paspārnē]."

Sekojot līdzi Savickas un Barbakadzes gaitām, Krievijas propagandas sētā ksenofobija zūd. Daudzi daugavpilieši atsaukušies un palīdzējuši – atrasts dzīvoklis, pieteikušies šoferi, savākti ziedojumi. Piemēram, vidēji mēnesī Barbakadzes auto bāku piepildīšanai ar degvielu nepieciešami 100 eiro. Finansiāli daudz ko sedz vietējās un starptautiskās organizācijas: "International Organization for Migration", "Young Folks", "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Tavi draugi". 

Daugavpils brīvprātīgos vieno kopīgs vaļasprieks – intelektuālās spēles. Nesen piedaloties kādā čempionātā Gruzijā, komanda izgatavojusi īpašas piespraudes ar uzrakstu "Latvija palīdz Ukrainai".

Savicka stāstīja: "Mēs kā daugavpilieši savā starpā runājam krieviski un baidījāmies, ka mūs uztvers par krieviem un būs kaut kāds naids. Mēs uztaisījām šādas zīmītes un valkājām."

Piespraudes te tiek izmantotas, lai palīdzētu ukraiņiem izņemt telefona SIM kartes. Arī tās nesen kāds vairumā ziedojis. Brīvprātīgie Daugavpilī apsver dibināt arī savu organizāciju, jo apzinās – palīdzības sniegšana ukraiņiem būs kā garš maratons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti