Krustpunktā

Iespējas piedzīt naudu no administratīvo sodu un nodokļu parādniekiem

Krustpunktā

Žurnālisti komentē nedēļas notikumus Rīgas Domē, Saeimā un citviet

Izmisuma zonā. Kā nodrošināt kvalitatīvu ambulatoro paliatīvo aprūpi?

Paliatīvā aprūpe mājās. Kā to uzlabot?

Liela daļa pacientu paliatīvo aprūpi izvēlas saņemt mājās. Tas nozīmē, ka ir jārisina, kā to nodrošināt kvalitatīvi. Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" izskanēja gan tas, ka aprūpei laukos vienīgais risinājums ir mobilas komandas, gan arī, ka sociālās un veselības jomas vadībām ir vairāk jāsadarbojas.

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības valdes priekšsēdētāja Anda Jansone dalījās pieredzē par bērnu paliatīvo aprūpi. Visā Latvijā tiek nodrošināti pakalpojumi, kurus sniedz īpaša komanda. Tās sastāvā ir ārsts, medicīnas māsa, psihologs vai psihoterapeits, kapelāns, kurš sniedz klīnisku garīgu aprūpi un sociālais darbinieks. Tādējādi var nodrošināt visu nepieciešamo, jo paliatīvajā aprūpē svarīga nav tikai medicīniskā puse. Viņasprāt, nepietiekamais paliatīvās aprūpes gultas vietu skaits slimnīcās varētu tikt risināts tieši ar aprūpi mājās, ja centrā būtu pacients un viņa ģimene.

Bez bērnu slimnīcas šādas komandas gan darbojas tikai lielākajās universitātes slimnīcās Rīgā un vēl Liepājā.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs stāstīja, ka laukos realitāte ir nedaudz citāda - visus komandā minētos cilvēkus aizstāj ģimenes ārsts un sociālais darbinieks. Vēl ir mājas aprūpe, ko sniedz sadarbības partneri. Dzalba pieredze liecina, ka, slimībai progresējot, pienāk brīdis, kad mājās vairs nespēj tikt galā. Viņaprāt, arī paliatīvā aprūpe slimnīcā ir jāattīsta.

Dzalbs arī stāstīja, ka vajadzētu uzlabot komunikāciju starp sociālo un veselības jomu, lai apzinātu iespējas, ko var piedāvāt ārsts un sociālais darbinieks. Pēc ārsta pieredzes, paliatīvā aprūpe ir daudz efektīvāka, ja ārsts un sociālais darbinieks ir uz vietas.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja uz realitāti - arī sociālā tāpat kā veselības joma sastopas ar akūtu speciālistu trūkumu. Tāpēc mobilās brigādes nodrošina izbraukumus reģionos. Medicīnas māsas vai ārst palīgi var nodrošināt nepieciešamās darbības, ko nozīmējis ārsts. Ja nepieciešams, tad ārstu var izsaukt arī ārpus kārtas. Tāpat ir arī aprūpētāji, kas palīdz ar nepieciešamajiem darbiem mājās, piemēram, sanest malku vai nomainīt pamperu. Pēc Rudzītes pieredzes, bijuši gadījumi, kad pakalpojuma sniedzēji atsakās braukt uz attālākām vietām, kur mazāk cilvēku, vai uz vietām, kur, piemēram, nav greiderēti ceļi.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka stāstīja, ka

ministrija strādā, lai būtu mobilas komandas, kas brauc uz reģioniem un konsultē. Ministrija vēlas arī laukos nodrošināt tādu aprūpi, kas pieejama Rīgā.

Ministrijā jau vairākus mēnešus top arī informācija par to, ko darīt un kur vērsties, ja ģimenē kādam nepieciešama paliatīvā aprūpe. Proti, top buklets, kurā vienuviet būtu apkopota informācija gan par veselības, gan sociālajiem pakalpojumiem, kurus apmaksā, lai pašam cilvēkam nebūtu jāpavada ilgs laiks, mēģinot saprast sistēmu. Tā iepriekš minēta kā problēma ģimenēm, saskaroties ar paliatīvo aprūpi.

Jansone aicināja sistēmiski domāt, kā sakārtot situāciju, skaidri nosakot - kas ko dara un kas par ko maksā. Lai par sociālo un veselības jomu atbildīgie nepaietu viens otram garām. Akūtiem gadījumiem viņa rosināja arī radīt tālruni, kur konsultētu speciālists, kurš pārzina paliatīvās aprūpes jomu.

KONTEKSTS:

Jau šī gada aprīlī Latvijas Radio 1 raidījums "Krustpunktā" un Ziņu dienests uzsāka projektu "Izmisuma zonā. Paliatīvā aprūpe Latvijā". Projekta iniciatore ir raidījuma "Krustpunktā" producente Evija Unāma, balstoties personīgā pieredzē par noslēdzošo posmu viņas māsas dzīvē. Vienlaikus Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv rīko ikgadējo akciju "Dod pieci!", kurā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti neārstējami slimu cilvēku aprūpei, rūpējoties par to, lai ikviens mūža nogalē saņemtu pienācīgu aprūpi un varētu šo pasauli pamest cieņpilni. Minimālais ziedojums 5 eiro nodrošinās vienu šķidras pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs paēst nevar. Tāpat ziedojumi palīdzēs citiem paliatīvās aprūpes pacientu atbalsta pasākumiem – fizioterapeita palīdzībai, uzturspeciālista konsultācijām, transporta pakalpojumiem u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti