Vēl pirms dažiem mēnešiem ministrs teica, ka nav cita veida ieviest trešo sporta stundu, kā tikai pagarināt mācību gadu. Tās būtu papildus divas nedēļas, un ar to pietiktu arī veselības mācības iekļaušanai mācību programmā. Šadurskis arī norādīja, ka izmaiņas varētu notikt jau no septembra, taču tagad viņš atzīst, ka tas tik ātri nenotiks.
Pirms trim mēnešiem, informējot par Pasaules Veselības organizācijas pētījuma rezultātiem, izglītības ministrs Šadurskis uzsvēra nepieciešamību ieviest skolēniem trīs sporta stundas nedēļā. To, pēc viņa teiktā, varētu darīt jau no nākamā mācību gada. Tāpat ministrs norādīja, ka tiek strādāts arī pie izglītības satura kopumā.
"Pie satura mēs šobrīd ļoti intensīvi strādājam Valsts izglītības satura centrā, bet ir jau tās lietas, kas ir skaidras, nu, kāpēc tās vilkt garumā? Protams, kad es aiziešu, un mēs sāksim ar ministrijas kolēģiem reāli plānot darāmos darbus un soļus, visas saskaņošanas procedūras, tad līdz septembrim laika ir maz, bet, ja mēs uzrotīsim piedurknes, paši ministrijā paņemsim kādu dinamisko pauzi, nevis tikai sēdēsim pie datoriem un papīriem, tad es domāju, ka mēs to izdarīsim," sprieda ministrs.
Šobrīd Šadurskis atbild, ka ideja par divām nedēļām pagarināt mācību gadu aizvien ir dzīva. Taču nu viņš runā nevis par šī gada septembri kā iepriekš, bet gan par 2018./2019.mācību gadu. Tad pagarināt mācību gadu būšot pašā laikā un gan bērnu vecākiem, gan izglītības iestādēm būs laiks sagatavoties, tagad saka ministrs.
Jautāts, kas ir mainījies kopš marta, kad runāts par iespēju pagarināto mācību gadu ieviest jau no septembra, viņš norādīja: "Spārnus izrāva man! Nē, nē! Nopietni runājot, nevajag skriet pa priekšu lokomotīvei."
Šadurskis skaidro, ka vēlāk pagarināt mācību gadu būtu dabiski, jo tieši no 2018./2019.mācību gada sākumskolā sāks mācīties pēc jaunās kompetencēs balstītās pieejas.
"Ja tā pavisam nopietni, tad, nu ir jāpamet ideja, ir jāpamet sabiedrībai… Varbūt es rīkojos nepareizi, nezinu, bet sabiedrībā ir jāpamet ideja, kura ir radikālāka, nekā reālais plāns to ieviest, lai tad to radikālāko noraida vai kaut kā un tad to mazāk radikālo pieņem. Nu, zināt kā, puisis grib sarunāt randiņu ar meiteni, viņš jau nesaka: „Kad mēs varētu tikties?” Jo meitene teiks: „Kāpēc man ar tevi vispār jātiekas?” Bet viņš saka: „Mēs tiekamies rīt vai parīt?” Un meitene saka: "Parīt"," sprieda ministrs.
Ministra partijas biedre un Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ilze Viņķele norāda, ka nekad ideju par mācību gada pagarināšanu jau no 2016./2017.tā mācību gada nav uztvērusi nopietni.
"Tas ir tehniski neiespējami, ne pie kādiem apstākļiem. Zinot, ka mūsu izglītības ministrs Šadurska kungs mēdz identificēties ar dažādām dzēlībām diskusijas raisīšanai, tad es biju no sākta gala pārliecināta, ka, visticamāk, runa ir par 2018. gadu, kas iet kopā tad arī ar mācību satura reformu kompetencēs balstītu pieeju," norādīja Viņķele.
Viņķele uzsver, ka pagarināt mācību gadu nav ne panaceja, ne arī mērķis. Tas jādara tikai tad, ja pārskata skolēnu slodzi un papildina mācību saturu ar kaut ko jaunu.
