Ir darba dienas vidus, un Ogres centrā kafejnīcas "Pie zelta liepas" telpās smaržo pēc pankūkām un tikko izceptām vafelēm. Daļai no klātesošajiem tā ir pirmā reize, kad tiek iepazīts ēdiena gatavošanas process. Tie ir sociālā dienesta specializēto darbnīcu klienti, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri tiek apmācīti būt pastāvīgāki un gatavot sev ēst.
"Mums ir daudzi jaunieši, kuri dzīvo vieni paši. Nereti ir tāda situācija, ka Sarkanā Krusta izdotās pakas tiek izmantotas pavisam citiem mērķiem, kā, piemēram, lai apsēstos uz viņām, jo jaunieši saprot, ka ir cukurs, kuru var lietot, ir konservi, kurus var lietot, bet diemžēl makaroni, rīsi, griķi... ir tāda situācija, ka viņa pat nezina, kā tos pagatavot, izvārīt. Tā nav visiem. Tie, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem ir vecāki, tas, protams, ir cits stāsts," sacīja Ogres novada Sociālā dienesta pārstāve, specializēto darbnīcu vadītāja Zanda Vītola.
Specializēto darbnīcu kliente Dace atzina, ka viņa bieži gatavo dažādus ēdienus – vāra zupas, kartupeļus, makaronus. Tikmēr specializēto darbnīcu kliente Lolita atzīmēja: "Mēs arī cepām, gatavojām pirmo reizi vafelītes. (..) Garšīgas bija."
Kafejnīcas telpas kopš 2019. gada pārņēmusi Ogres novada pašvaldība, kas, realizējot ieceri par cilvēku ar fiziskā un garīgā rakstura traucējumiem iekļaušanu darba tirgū, tās nodeva bezatlīdzības lietošanā kafejnīcas telpas sociālajiem uzņēmējiem ar nosacījumu, ka kafejnīcā strādā cilvēki ar invaliditāti. Tomēr pēc diviem nesekmīgiem mēģinājumiem pašvaldībai nācās pieņemt lēmumu, ka šāds sociālas uzņēmējdarbības modelis nav šobrīd dzīvostpējīgs.
"Mums visiem jāsaprot, viņi nevar strādāt astoņas stundas dienā. Viņu darbs nevar būt pilna laika darbs vai pilnas slodzes darbs. Viņiem ir jāiepazīst, jāsaprot un jāatrod viņu prasmēm atsevišķais darbs.
Mēs bijām lielas izvēles priekšā, ko darīt, vai atteikties no šī projekta un telpas nodot izsolē ikvienam citam uzņēmējam. Bet tā ir zaudēta iespēja šiem cilvēkiem," norādīja Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.
Tāpēc šobrīd pašvaldība telpas un sociālo uzņēmumu pārņēmusi savā pārvaldībā un veido mācību centru, kur specializēto darbnīcu klientiem tiek mācītas aroda prasmes, lai vēlāk varētu strādāt kādā no novada ēdināšanas uzņēmumiem. Atbalstu izteikuši 19 novada uzņēmēji, kuriem mācību centrā iecerēti arī semināri.
"Ja kāds darba devējs, ne obligāti kļūstot par sociālo uzņēmēju, gatavs viņu pieņemt pie sevis darbā, mēs viņam varam pateikt, kā ar šo cilvēku strādāt, kāda darbavieta viņam ir vajadzīga, kādas prasmes ir apgūtas. Un viņš nenonāk nezināmā priekšā, jo šis nezināmais arī ir viens no tiem iemesliem, kas attur darba devējus jeb uzņēmējus pieņemt darbā personas ar īpašām vajadzībām," teica Bārbale.
Plānots, ka mācību centrā nodarbības vienai personai tiks organizētas gadu. Nedēļas nogalēs darbu atsāks arī kafejnīca, kur mācību centra audzēkņiem gūt praktiskās darba iemaņas, kā arī izglītot sabiedrību par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā.
