Dienas ziņas

Kā izvērtēt vēstures mantojumu?

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Nesaskaņas par Varakļānu novada nākotni

Novadu reforma sašķeļ Varakļānu novada iedzīvotājus divās frontēs

Vietvarās turpinās diskusijas par gaidāmo reformu. Emocionālā gaisotnē Varakļānos  iedzīvotāji sašķēlušies divās frontēs. Vieni atbalsta Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes, otri – Madonas novadam. Notiek arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti nākamnedēļ tiks nodoti Saeimas komisijai.      

ĪSUMĀ:

  • Varakļānos aptaujā iedzīvotājus – pievienoties Rēzeknes vai Madonas novadam.
  • Iedzīvotājiem nav vienprātības par reformu.
  • Daži uzskata: Varakļāni ir neatņemama Latgales daļa, jāpievieno Rēzeknes novadam.
  • Citi par pareizāku risinājumu uzskata pievienošanos Madonas novadam.
  • Varakļānu novads ir vienīgais, kurā Saeima likusi rīkot aptauju.
  • Varakļānu novada mērs: Vēl nesen lielākā daļa bija par pievienošanos Madonai.
  • Šobrīd ir grūti prognozēt, kādi izvērtīsies aptaujas rezultāti.
  • Aptaujas rezultātus dome apkopos 17.februārī, pēc tam iesniegs Saeimai.

Atgriezies kultūrvēsturiskajā Latgales reģionā, pievienojoties Rēzeknes novadam, vai turpināt iet jau iemīto ceļu uz Vidzemes pusi, pievienojoties Madonas novadam - šādas izvēles priekšā šajās dienās nolikti Varakļānu novada iedzīvotāji, kuriem sava izvēle jādara informatīvā balsojumā.

Nelielajā Varakļānu novadā šobrīd apvienojušies Murmastienes un Varakļānu pagasti un Varakļānu pilsēta.  Varakļānu kultūras namā publiskā apspriešanās par administratīvi teritoriālo reformu bija kupli apmeklēta. Diskusija ilga vairāk nekā divas stundas, kuru laikā valdīja sakāpinātas emocijas.

Arī vienprātības klātesošo vidū nebija – kamēr vieni uzskata, ka  Varakļānu novads ir neatņemama Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un tas jāpievieno Rēzeknes novadam, citi par pareizāku risinājumu uzskata pievienošanos Madonas novadam. 

Varakļānu novada nākotne - būtisks kultūrvēsturiskās piederības jautājumsRenāte Lazdiņa

    “Viss mums tur notiek – dejas un pasākumi, visa pašdarbība ir saistīta ar Madonu. Sen visas iestādes Madonā – jau 56 gadi kā, bet Rēzeknē mēs neko nezinām. Uz slimnīcu mums ir autobusu pietura divi kilometri, bet Madonā mums ir 200 metri. Mēs par Madonu,” klāstīja Madonas novada atbalstītāji.

    “Tā ir mūsu atbildība vēstures priekšā. Ar Latgali mums kopīgas arī ne mazsvarīgas Latgales diacēzes lietas, un tāpēc es uzskatu, ka visai šai reformai ir jānotiek pēc kultūrvēsturiskajiem reģioniem, tas būtu korekti un tas nenaidotu cilvēkus. Man tiešām ir ļoti žēl, ka mums jāiet zem Vidzemes karoga - mūsu deju kolektīviem, mūsu koriem. Šīs ir lietas, kas pamazām, bet drupina mūsu latgalisko identitāti,” savukārt skaidroja Rēzeknes novada aizstāvji.

     “Es gribētu arī visiem klātesošajiem likt padomāt – kādi mēs, latgalieši, esam?

    Vai mēs esam latgalieši tikai uz ārieni, paspīdēt kādam, vai arī patiešām esam īsti latgalieši, kuri stiprinās savu novadu?” aicināja Murmastienes pagasta iedzīvotājs Ivars Grudulis.

    “Par Latgales identitātes saglabāšanu, un otra lieta - par Latgales identitātes attīstību. Es stipri šaubos, vai ar tādu intensitāti un ar tādiem līdzekļiem tas tiks darīts Vidzemes reģionā,” skanēja argumenti par labu Rēzeknes novadam.

    “Tajā brīdī, kad mēs ekonomiski būsim pievienoti Vidzemei, zudīs mūsu latgaliskums. Cik daudz jūs Madonā runājat latgaliski?"

    Savukārt prāvests Mārtiņš Klušs norādīja, ka Rēzeknes novads ir attīstījies visos 25 pagastos. “Vidzemē visvairāk ir attīstījusies Valmiera, Cēsis. Iebraucot – tur sakārtoti ceļi kā Eiropā, bet, protams, šis gals, Vidzemes austrumu gals, citās vietās daudz atpaliek arī no Latgales,” norādīja Klušs.

    Varakļānu novads ir vienīgais, kurā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija likusi rīkot aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pievienošanos Rēzeknes vai Madonas novadam.

    Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs norādīja, ka aptaujai likumīga spēka nebūs, un gala lēmumu pieņems deputāti. Tikmēr paši varakļānieši to dēvē par sirdsapziņas balsojumu.

    “Kāds šajā momentā, pakļaudamies arī tādam vairāk vai mazāk varbūt pašvaldības uzstādījumam, ka tā Vidzeme mums ir labāka un tuvāka, pierunāšanām, nobalsos par Vidzemi… un jautājums – kā viņš tālāk dzīvos ar šo savu lēmumu,” sacīja Stirnienes iedzīvotāja Ieva Zepa.

    Kā atbildīgā ministrija savā jaunajā novadu kartē, tā Varakļānu novada pašvaldība savā lēmumā novada nākotni drīzāk redz kopā ar Vidzemi jeb pievienojoties lielajam Madonas novadam, to Saeimas administratīvi teritoriālas reformas komisijā, kurā tika vētīta jaunā Latgales novadu karte, vēl 31.janvārī norādīja arī Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs.

    “Mēs kultūrvēsturisko mantojumu cienām un kultivējam. Un ir pie mums arī latgaliskā kultūra un latgaliski cilvēki runā, bet ja ir runa par pašvaldības funkciju veikšanu un to kā tas notiek šobrīd, tad jebkurā gadījumā šobrīd visi skatieni ir uz Madonas pusi,” atzina Justs.

    Varakļanu novada priekšsēdētājs, uzrunājot trešdien uz publisko apspriešanu sanākušos iedzīvotājus, par labu Madonas virzienam kā pamatojumu min ekonomiskos apsvērumus un dažādu pakalpojumu izmantošanas ziņā nostiprināto sadarbību ar Madonas pilsētu.

    Tajā pašā laikā uzrunātajiem vietējiem uzņēmējiem šajā sakarā ir cits viedoklis:  “Tur ir ceļš, tur ir maģistrāle. Aizbrauciet uz Madonu normāli. Tur taču švaks ceļš. Zemes dienestu izmantoju Rēzeknē.”

    “Es domāju un ceru, ka tomēr Latgalei būs vairāk tie Eiropas fondi iespējami, kas speciāli ir domāti Latgales zonai, un būs pieejami naudas līdzekļi, kurus varēs apgūt. Jau šobrīd ir speciālā ekonomiskā zona, kur jebkurā vietā Latgalē var iestāties.”

    Tomēr kā uzņēmējiem, tā daļai citu uzrunāto varakļāniešu viens no būtiskajiem ir kultūrvēsturiskais un latgaliskās identitātes saglabāšanas aspekts.

    Un, lai arī Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs un arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs vietējos iedzīvotājus mierināja, ka latgalisko identitāti vietējie iedzīvotāji nezaudēs, arī iekļaujoties Vidzemē, šis aspekts nepārliecina dažādu latgalisko organizāciju pārstāvjus un latgaliešu aktīvistus.

    Piemēram, režisors Viesturs Kairišs Saeimas komisijas deputātiem šī jautājuma sakarā vēl janvāra nogalē norādījis valstiskās stratēģijas trūkumu.

     “Manuprāt, šis ir ļoti svarīgs jautājums, kādā veidā mēs iesākam šo administratīvi teritoriālo reformu. Kas jau šeit parādījās, ka mēs iesākam no atsevišķām daļām, bet neiesākam no kopuma, nedefinējam šos kultūrvēsturiskos novadus, šo otro līmeni. Un, ja mēs saprotam, ka satversmē Latvija sastāv no šiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, tad, manuprāt, būtu tikai loģiski tomēr definēt šīs lielās lietas – kas ir Latgale,” pauda Kairišs.

    Varakļānu novada domes priekšsēdētājs atklāja, ka vēl pirms neilga laika lielākā varakļāniešu daļa bija par pievienošanos Madonas novadam, taču šobrīd ir grūti prognozēt, kādi izvērtīsies aptaujas rezultāti.

    “Bet es uzskatu, ka tomēr aptauja rādīs, ka tomēr iedzīvotāji izmanto Madonas pakalpojumus,” pieļāva Justs. 

    Varakļānu novada iedzīvotāji savu viedokli par labu novada pievienošanai Madonas vai Rēzeknes novadam var izteikt vēl līdz sestdienas 15.februāra plkst. 20.00 vakarā, piedaloties informatīvā aptaujā Varakļānu kultūras namā.  

    17.februārī Varakļānu novada domē notiks ārkārtas domes sēde, kurā tiks apkopoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Uzreiz pēc tam ar tiem tiks iepazīstināta Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija.

    KONTEKSTS:

    Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

    Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

    Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti