Nacionālās apvienības priekšlikums Saulkrastu novadu ne vien saglabāt, bet arī paplašināt ar vairākiem pagastiem no pašreizējiem Limbažu un Krimuldas novadiem raisījis plašus iedzīvotāju iebildumus. Tādēļ izskanējis priekšlikums Saulkrastus saglabāt pašreizējās robežās.
Tāds risinājums ir iespējams, jo Saeimas deputāti jau izsvītrojuši no likumprojekta reģionālās attīstības ministrijas piedāvātos novadu izveides kritērijus. Piemēram, prasības par teritoriju un iedzīvotāju skaitu.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka “tāda bija arī Juridiskā biroja rekomendācija, šādi rīkoties”.
“Tas neizslēdz, ka likumprojekta anotācijā šie kritēriji parādās un ir principi, pēc kuriem novadus veidot. Un šajā gadījumā vai jebkurā citā, protams, prevalē veselais saprāts,” sacīja Plešs.
Veidot Saulkrastu novadu rosināja Nacionālās apvienības politiķis Jānis Dombrava, kurš pats arī dzīvo Saulkrastos. Politiķis piedāvā izveidot plašu novadu, pievienojot Saulkrastiem vairākus pagastus no Limbažu un Krimuldas novadiem. Pamatojums – šīs teritorijas nepieciešamas, lai varētu attīstīties osta Saulkrastos.
“Osta ir viena lieta, bet otra lieta ir šie ražojošie uzņēmumi, kuriem nav, kur izvietoties šajā ostas teritorijā. Tādēļ ir labi, ka ir arī šī blakus esošā teritorija, un var iet ar vienotu piedāvājumu pie uzņēmējiem pie investoriem,” skaidroja Dombrava.
Dombrava gan atzina, ka mēģinājums Lēdurgu pievienot Saulkrastiem nav bijis prātīgs, un šī iecere būtu jāpārskata. Vēl arī jādiskutē par Vidrižu nākotni. Taču Limbažu novada Skultes pārcelšana uz Saulkrastiem, viņaprāt, ir tikai loģisks solis.
Citādu priekšlikumu reģionam sagatavojis opozīcijas deputāts Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš piedāvā Saulkrastu novadu atstāt līdzšinējās robežās. Jo Saulkrasti, tāpat kā vairāki Pierīgas novadi, esot īpaša teritorija.
“Tās ir īpašas teritorijas, ar ko viņas atšķiras no jebkuras citas Latvijas teritorijas. Vasarās iedzīvotāju skaits šeit ne tikai dubultojas. Viņš pat desmitkāršojas! Tāpēc arī šie profili nav ņemami par pilnu!” paziņoja Valainis.
Šāds risinājums Saulkrastu gadījumā ir iespējams, jo Saeimas deputāti jau izsvītrojuši no likumprojekta reģionālās attīstības ministrijas piedāvātos novadu izveides kritērijus. Piemēram, prasības par teritoriju un iedzīvotāju skaitu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka “kritēriji ir jautājums, kas jāvērtē pašai Saeimai”.
“Es vienīgi ceru, ka Saeima šajā lēmumu pieņemšanas procesā nenonāks līdz situācijai, kad sāks veidot novadus, kuros nav pietiekams skaits [iedzīvotāju] funkciju realizācijai,” piebilda Pūce.
Ja šāds izņēmums Saulkrastu gadījumā Saeimā tiks apstiprināts, iespējams, tas būs starta šāviens arī Salacgrīvai, Carnikavai, Ikšķilei, Ozolniekiem un vēl virknei mazo novadu pieprasīt pašreizējo robežu saglabāšanu.
KONTEKSTS:
Plānotajā novadu reformā viens no jautājumiem, kas raisīja plašas diskusijas, ir Saulkrastu novada topošās aprises. Iecerēts sadalīt Limbažu novadu, Vidrižu un Skultes pagastus pievienojot Saulkrastu novadam. Pret to iebilst atdalāmie Limbažu novada pagasti.
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
