Panorāma

Lietuvā piemin 1991. gada janvāra notikumus

Panorāma

Panorāma

Nežēlība pret dzīvniekiem neiet mazumā

Nežēlība pret dzīvniekiem neiet mazumā; dzīvnieku draugi mudina bargāk sodīt varmākas

“Esam redzējuši daudz ko, bet šajā gadījumā nežēlība ir šokējoša,” tā dzīvnieku aizstāvji vērtē pagājušā gada sākumā piedzīvoto gadījumu, kad Jūrmalā kāds vīrietis nežēlīgi sakropļojis sunīti, mēģinot to nogalināt, jo saimniecei mājdzīvnieks gluži vienkārši bija apnicis. Dzīvnieku draugi arī ceļ trauksmi, ka tiesas šādos gadījumos pret varmākām izrāda īpašu mīkstsirdību.   

ĪSUMĀ:

  • Jūrmalā pēc saimnieces lūguma kāds vīrietis nežēlīgi piekāvis sunīti.
  • 16 gadus vecs sunītis saimniecei bija vienkārši apnicis.
  • Suns izdzīvojis, ticis pie jaunas saimnieces, bet dažas traumas nekad nesadzīs.
  • Sunīša bijušajai saimniecei nekāds sods nedraud.
  • Izpildītāju policija noskaidrojusi un varmākam draud līdz 3 gadiem cietumā.
  • Pirmdien viņš tiesā neieradās; uz nākamo sēdi 23. martā nogādās piespiedu kārtā. Katru gadu par dzīvnieku nogalināšanu vai sakropļošanu - 50 kriminālprocesi.
  • Likums par to paredz arī reālu cietumsodu, bet tiesas izvairās to piemērot.
  • Lielākoties varmākas tiek cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodiem.
  • Nereti nežēlīgi pret dzīvniekiem izturas personas, kuras pašas ir pašvaldības aprūpē.
  • Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs: tiem, kuri nevar rūpēties par sevi, nedrīkstētu uzticēt rūpes par dzīvniekiem.  
  • Saeima skatīs grozījumus likumā, kas liegs par nežēlību sodītajiem iegūt aprūpē dzīvniekus.
  • Tāpat paredzēts stiprināt Krimināllikumā noteikto atbildību.

Neskaitāmi sasitumi, izsista acs, spārdīšanas rezultātā sakosta mēle, hematoma, atsistas nieres un daudzas citas traumas - tik briesmīgā stāvoklī 16 gadus vecais Riči pirms gada nokļuva Slokas dzīvnieku patversmē.

Līdzšinējai saimniecei padzīvojušais, bet aktīvais sunītis bija apnicis. Tādēļ viņa pieaicinājusi kādu vīrieti, lai no tā atbrīvotos.

Tā vietā, lai dzīvnieku iemidzinātu vai atdotu patversmē, viņš sunīti mēģinājis nogalināt nožņaudzot.

Kad tas nav izdevies, spārdījis mazo dzīvnieciņu ar kājām, līdz notiekošo izdzirdēja kaimiņi un izsauca policiju.

Riči izdzīvoja. Kopš vasaras viņam ir jauna, mīloša saimniece, kuras aprūpē suņuks atguvis dzīvesprieku.  Taču dažas fiziskās un psiholoģiskās traumas nekad nesadzīs.

“Pēc operācijām es paņēmu suni pie sevis. Tagad viņš skraida, priecājas. Tiesa, neredz ar vienu aci un nedzird. Bet citādi – kā parasts suns. Turklāt, kaut arī viņš ir ļoti vecs, viņš daudz skrien un pat lēkā. Dūšīgi ēd, un vispār viss ir labi. Nedaudz gan baidās no svešiem cilvēkiem – lielākoties vīriešiem,” stāstīja Riči saimniece Violeta.

Riči bijušajai saimniecei nekāds sods nedraud, jo par pasūtījumu nogalināt dzīvnieku Krimināllikums atbildību neparedz.

Taču izpildītāju policija noskaidrojusi un varmākam draud līdz pat trim gadiem cietumā. Pirmdien, 13. janvārī, viņam bija jāstājas tiesas priekšā. Taču tas nenotika.

Tiesa sēde beidzās pat nesākusies, jo apsūdzētais dzīvnieka spīdzinātājs uz to vienkārši nebija ieradies. Nākamā sēde nozīmēta 23. martā, un uz to viņš tikšot atgādāts piespiedu kārtā.

Redzot šādu tiesas bezspēcību, Riči jaunajai saimniecei bija grūti valdīt asaras.

Šis ir tikai viens no šādiem nežēlības gadījumiem. Statistika ir drūma. Katru gadu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultāta tie gājuši bojā vai sakropļoti, tiek ierosināti aptuveni 50 kriminālprocesi, un šis skaitlis mazumā neiet.

Likums par šādu pārkāpumu paredz arī reālu cietumsodu, bet tiesas izvairās to piemērot. Lielākoties varmākas tiek cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodiem. Un paradoksālā kārtā – nereti drīz vien pēc soda izciešanas kļūst par jauna dzīvnieka saimniekiem.   

“Es domāju, ka pārāk maigi mums tie sodi. Es domāju, ja būtu bargāki sodi, tad cilvēki aizdomātos, kas vispār notiek. Ka tā nedrīkst. Eiropas Savienībā ir daudz lielāki sodi pat par dzīvnieka atstāšanu bez palīdzības, bet mums pagaidām diemžēl nav tādas prakses,” sacīja biedrības “Dzīvnieku palīdzības dienests” pārstāve Irīna Vlasenko.

Vairākos gadījumos cietsirdīgi un nevērīgi pret savā aprūpē esošajiem dzīvniekiem izturas personas, kuras pašas atrodas pašvaldības aprūpē.

Piemēram, divu Stafordšīras terjeru nobadināšanā vainotā ģimene mitinājās sociālajā mājā. Tāpat arī Riči spīdzinātāji.

Tādēļ Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs Oskars Mellers ir skarbs – cilvēkiem, kuri paši nav gatavi parūpēties par sevi, nedrīkstētu uzticēt rūpes par dzīvniekiem.  

“Ja cilvēks dzīvo sociālajā mājā, tad, pēc manām domām, viņš nav spējīgs parūpēties par sevi, par savu dzīvesvietu. Tad kā viņš var uzņemties rūpes vēl par dzīvnieku, kura aprūpe, es uzskatu, izmaksā ļoti dārgi,” norādīja Mellers.

Patversmes vadītājs arī uzsvēra – ja cilvēks vairs nespēj parūpēties par savu dzīvnieku un nevar atļauties eitanāzijas poti, tad patversme to pieņems, neprasot nekādu maksu.

Pēc vairāku nevalstisko organizāciju iniciatīvas Saeima atvērusi grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumu. Tajā iecerēts iestrādāt normu, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sodītie vairs nedrīkstēs iegūt savā aprūpē citus dzīvniekus. Tāpat paredzēts stiprināt Krimināllikumā noteikto atbildību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti