Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) stāsta, ka katrai studentei, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem, divus mēnešus pirms dzemdībām pienākas 70 latu stipendija. Kopā 140 latu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šāds materiālais atbalsts paredzēts studentēm, kas nestrādā un ir sekmīgas.
Agate nupat saņēmusi diplomu Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā. Janvārī viņa sāka interesēties vairākās iestādēs par atbalstu topošajām māmiņām - studentēm. „Es interesējos VSAA, kur dod pabalstus, tur neviens neko tādu nezināja, augstskolā arī par kaut ko tādu pirmoreiz dzirdēja. Vairāk arī nekur nezināju. Internetā, protams, meklēju, cik nu mācēju, bet tur nekas tāds vispār neparādījās,” stāsta Agate.
Solīto zvanu no augstskolas viņa nesagaidīja, un bērnam piedzimstot, augstskolā ar šo jautājumu vairs nevērsās. Izglītības un zinātnes ministrijā saka – ja Agate nestrādāja, bija sekmīga un studēja par valsts budžeta līdzekļiem, viņai stipendija pienācās. „Šī stipendijas piešķiršana balstās uz darba nespējas lapu, ko viņai izsniedz ārsts par to, ka viņa ir grūtniece – topošā māmiņa. Un tad viņa šo darba nespējas lapu iesniedz savā augstskolā. Bet, ja viņa ir strādājošā, tad nē,” skaidro IZM vecākā eksperte Marina Mekša.
Taču augstskola, kuru nule absolvējusi Agate, šos pašus MK noteikumus interpretē pretēji tam, kā to dara ministrijā. Augstskola uzskata, ka nevar atbalstīt studenti tikai tāpēc, ka viņai gaidāms bērns. Pret to iebilstot arī pārējie studenti. „Nekur nav pateikts, ka grūtniecēm ir obligātā kārtā jāpiešķir valsts stipendija. Nav tādu MK noteikumu. Jūs saprotiet, vienīgā prioritāte grūtniecēm – ja viņa ir sekmīga, ja viņa ir uzvarējusi konkursā,” norāda Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju programmu direktore Irēna Baltābola.
Pārskatot sarakstus, Mūzikas akadēmijā secināts, ka šāda stipendija pēdējo piecu gadu laikā pienākusies tikai studentei-izcilniecei, kura to nav vēlējusies izmantot. Tas secināts, atbilstoši pašas mācību iestādes skatījumam uz MK noteikumiem numur 740. Ministrijā to sauc par absurdu. „Bija doma balstīt šīs studentes vismaz ar šo minimālās stipendijas apmēru,” skata Mekša.
No tā gan var secināt, ka valsts daudzu gadu garumā konkrētajam nolūkam piešķīrusi pietiekami lielu finansējumu, tā izlietojumu nav kontrolējusi, bet iecere – atbalstīt jaunos vecākus - ir izgāzusies. „Man ir draudzenes, kuras arī ir gaidījušas bērniņu un ļoti situšās un knapi, knapi kaut kā. Ja mums nebūtu tik daudz draugu un ģimenes atbalsta, tad arī mēs...nezinu, kā mēs iztiktu,” teic Agate.
Šos MK noteikumus pēdējo gadu laikā nav varējuši izprast arī citās augstskolās. Tām ministrija sūtījusi pat skaidrojumu.
Savukārt studenti, kuriem valsts atbalsts pienācās, ir nonākuši ķīlnieka lomā. 140 lati viņiem pienācās, bet ar atpakaļejošu datumu tos vairs piešķirt nevarot. Ministrijā viņiem iesaka vērsties ar iesniegumu Izglītības kvalitātes valsts dienestā un sūdzēties par augstskolas patvaļu.
IZM arī sola attiecīgos MK noteikumus pārstrādāt tā, lai tie turpmāk būtu nepārprotami.
