Zosēnu pagasta “Vecmagoņu” mājās saimnieko Feldmaņu ģimenes jaunākā atvase – 26 gadus vecais Mairis. Viņš pagaidām pametis darbu reklāmas aģentūrā Rīgā, lai sakoptu vētras sekas, uzraudzītu dārzu, apkoptu trušus, vistas, pīles un zosis.
Parasti to dara puiša vecāki, bet viņi pēc vētras laikā pārdzīvotām nāves briesmām atrodas slimnīcā.
Šobrīd no treilera gandrīz nekas nav palicis pāri. Gandrīz vai grūti noticēt, ka vēl pirms dažām dienām tajā dzīvoja cilvēki. 11. jūnija lielās vētras vakarā Maira vecāki jau bija devušies gulēt. Treilerī atradās viņu divguļamā gulta. Īsi pirms pusnakts blakus esošais koks nogāzās uz treilera jumtas, saspiežot to līdz pat grīdai un piespiežot arī abus cilvēkus.
Milzu kļava dzīvojamo vagoniņu saplacinājusi kā alus skārdeni. Gluži vai brīnums, ka abi iemītnieki palikuši dzīvi.
Taču, ieslodzīti starp koku un lūžņiem, viņi varēja paļauties tikai uz saviem spēkiem.
Naktī un vētrā sasaukt palīdzību bija neiespējami, mobilais telefons gruvešos nebija atrodams. Maira tēvam Uldim pēc divu stundu pūliņiem izdevās atbrīvot iespiesto kāju un caur izsistu logu izkļūt no lūžņos pārvērstās mājvietas.
“Tad, kad viņš izkļuva ārā no vagoniņa, viņš saprata, ka vairs ar savām kājām paiet nespēj. Viņš rāpus uz vēdera aizrāpoja līdz kaimiņam, kas ir plus mīnus 200 metri tur tā māja. Tad tika izsaukti glābēji, ātrā palīdzība, un pēc trīsarpus stundām arī mammu izdevās izvilkt ārā,” stāstīja Mairis.
Pirmais par nelaimi uzzināja Feldmaņu kaimiņš Juris, pie kura cietušais devās pie palīdzības.
“Bez desmit 12 bija, drausmīgākā krusa pie mums. Viss te gāja tā kā taifūns, es pat pamodos no tā trokšņa. Pēc kāda laiciņa kāds sit pie durvīm, nu un Uldis. Viņš saka – jāiet glābt Solvita. Lielais koks ir nokritis, un tas viss ir iespiests iekšā, atcerējās kaimiņš Juris.
“Kā viņi palika dzīvi, to neviens nezina. Tas ir, kā visi saka, ka viņi ir otrreiz piedzimuši, atklāti runājot,” piebilda Juris.
“Es pat nezinu, kā tas Uldis atrāpoja. Viņš pateica, ka bija rāpojis. Kāja bija, kad atbrauca ātrie, visa nobrāzta, zila,” stāstīja Juris.
No vagoniņa vairs atlikusi tikai lūžņu kaudze, bet abi Maira vecāki atrodas Cēsu slimnīcā. Tēvam divās vietās lauzta labā kāja, mātei – vēdera dobuma truma.
Šī nav pirmā reize, kad Feldmaņu saimniecību skar liela nelaime. Pirms vairākiem gadiem līdz pamatiem nodega “Vecmagoņu” dzīvojamā ēka ar visu iedzīvi. Toreiz Jaunpiebalgas novada pašvaldība ģimenei piešķīra dzīvokli.
Taču tas atrodas patālu no saimniecības, tādēļ vecāki vasarās dzīvojuši līdzcilvēku ziedotajā treilerī, lai varētu apkopt dārzu un mājdzīvniekus. Lai nu ko, bet no jauna nonākt lūdzēju lomā ģimene nevēlējusies.
“Mēs paši ar māsu ļoti negribējām, jo mums jau, kad notika ugunsnelaime, daudz palīdzēja cilvēki un pagasta. Māsas draudzene tomēr teica – nē, ja paši negribam, tad lai dodam atļauju un viņa ieliks “Feisbukā”, ka tāda situācija notikusi un palīdzību lūgs. Mēs piekritām to atļauju sniegt un jā, tiešām ļoti daudz cilvēku palīdz,” stāstīja Mairis.
Maira telefons karst no atbalstītāju zvaniem. Arī sarunas laikā ar LTV viņam zvanīja ziedotāji.
Visvairāk ģimenei nepieciešams jauns dzīvojamais vagoniņš, lai vecāki pēc iznākšanas no slimnīcas varētu dzīvot savā saimniecībā. Cilvēki, kuri vēlas palīdzēt cietušajai ģimenei, var ar viņiem sazināties pa tālruni 28870159.
