Kopumā visbiežāk bērni traumas guvuši, krītot, piemēram, no krēsliem, dīvāniem, kokiem. Tad braucot ar velosipēdu, skrituļslidām.
Tāpat traumas gūst rotaļu laukumos un arī lēkājot uz batuta. Bērnu ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks stāsta, ka slimnīcā vairumā gadījumu saskaras ar batuta lietošanas noteikumu neievērošanu.
"Ir uzlikts batuts, bet nav uzlikts aizsargtīkls, jo, piemēram, tas jāiegādājas atsevišķi, un tas maksā papildu līdzekļus. Vai, piemēram, batutā palaiž lēkāt vienlaikus 5-7 bērnus. Viņi lec viens otram virsū. Kāds pārkrīt pāri malai un tā tālāk. Arī, piemēram, situācija, ka lielie bērni lēkā pa batutu, mazie bērni savukārt zem batuta ierīko sev smilšu kasti vai štābiņu. Tad gadās tā, ka, piemēram, lielais brālis vai māsa uzlec mazajam virsū tā, ka mazais gūst smadzeņu satricinājumu un tā tālāk. Šie ir daži piemēri no tiem stāstiem, ko mums nākas uzklausīt, kad atnāk vecāks un saka: "Mans bērns guva traumu uz batuta"," atzīst Upenieks.
Gūto traumu spektrs ir ļoti plašs. Sākot ar sasitumiem vai nobrāzumiem līdz pat ļoti sarežģītiem lūzumiem.
"Ir bijuši gadījumi, kad, lēkājot pa batutu, jaunietis salauž sev abas rokas, abus apakšdelmus. Tas nozīmē, ka viņš vismaz mēnesi vai pat varbūt reizēm sešas nedēļas ir spiests pavadīt ar divām ieģipsētām rokām. Tad paši varat iedomāties, cik tas ir "forši un ērti" sadzīviski kaut vai. Arī, piemēram, ir variants, kad bijis ļoti komplicēts apakšstilba lūzums," piebilst Upenieks.
Šādi gadījumi prasa operāciju, ilgu laiku ģipsī un tikpat ilgu laiku, ja ne ilgāku, rehabilitācijai.
Bērnu slimnīcā satraukti arī par diviem gadījumiem jūnijā, kad traumas uz batuta guva bērni vecumā līdz vienam gadam. Tās gan nav bijušas ļoti smagas. Piemēram, vienā gadījumā mazulis guvis galvas un ķermeņa sasitumus, stāsta Upenieks.
"Ja man atmiņa neviļ, tad vismaz uz populārāko ražotāju batutiem stāv virsū zīmīte: līdz trim gadiem – nē.
Ja, piemēram, vecāki, labu gribēdami, uzceļ savu zīdaini uz batuta, lai viņš tur lēkā, tad tā ir viņu pašu atbildība.
Es negribētu domāt, ka gadu vecs bērns pats varētu uzrausties uz batuta un sākt tur kaut ko izpildīt. Līdz ar to tas ir noticis vai nu ar kāda vecāka brāļa, māsas, vecāku vai radinieku ziņu. Tā ir skarbā realitāte," atzīst ķirurgs.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) katru nedēļu saskaras ar kādu gadījumu, kad jāsteidzas palīgā uz batuta traumu guvušiem cilvēkiem. Tas neesot salīdzinoši daudz. Lai arī visbiežāk cietušie ir bērni, traumas gūst arī pārdroši pieaugušie.
Arī dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta par nepietiekamu piesardzību un noteikumu neievērošanu. "Tad, kad jau nepieciešama mūsu mediķu palīdzība, visbiežāk tie ir lūzumi: roku lūzumi, kāju lūzumi, galvas traumas krītot.
Ir atsevišķi nopietnāki gadījumi, kad jau ir mugurkaula traumas gūtas, krītot no batuta un apmalei ar muguru krītot virsū."
Vai var būt tā, ka noteikumu neievērošana saistīta ar nepietiekamu pircējiem sniegto informāciju par batutiem? Atbild Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane: "Tas, ko mēs esam jau daudzu gadu garumā redzējuši, ir tas, ka tomēr privātām vajadzībām lietojamie batuti, kas tiek piedāvāti dažādās Latvijas tirdzniecības vietās, ir atbilstoši un ir nodrošināti ar visu to informāciju, kādai tai jābūt, un ar visu ekipējumu, kādam tam ir jābūt. Līdz ar to problēma ir lietošanā un ražotāju norādījumu ievērošanā, nevis pašā precē."
Visbiežāk traumas gūst mājas apstākļos. Tomēr populāri kļuvuši arī batutu centru pakalpojumi. Tāpēc patērētāju tiesību aizsargi šogad un nākamgad plāno veikt pārbaudes arī šajos centros. Tikmēr arī patērētājus aicina iepazīties ar batutu lietošanas noteikumiem un ievērot tos. Ja cilvēki ievērotu drošības prasības, traumu skaitu varētu būtiski mazināt, uzsver speciālisti.
