NBS komandieris: NATO valstis nerunā par spēku mazināšanu mūsu reģionā 

Neviena NATO valsts nerunā par Krievijas ultimāta izpildi saistībā ar ASV spēku izvešanu no Baltijas valstīm. To Latvijas Radio intervijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Atsaucoties uz Krievijas paziņojumu ar uzstādījumu, lai ASV izvestu savus karavīrus no Baltijas valstīm, NBS komandieris atklāja, ka ticies ar vadošajiem politiķiem no NATO valstīm un neviena no NATO dalībvalstīm “nav ieminējusies par šāda veida Krievijas ultimāta izpildi”.

Kalniņš skaidroja, ka situācija ir gluži pretēja: "Drošība atbilstoši [NATO līguma] 5. paragrāfam nemainīgi un nesatricināmi tiks nodrošināta jebkurā sekundē."

Jāatgādina, ka NATO līguma 5. pants garantē – uzbrukuma gadījumā vienai valstij pārējās nāk palīgā.

NBS komandieris norādīja, ka sabiedrībai patlaban nav iemesla satraukumam par drošības situāciju Latvijā.

Savukārt saistībā ar Latvijā patlaban notiekošajām starptautiskajām militārajām mācībām Kalniņš atzīmēja, ka tā nav atbilde Krievijai un Baltkrievijai, bet gan tās esot sen plānotas. Taču, neskatoties uz to, tās ir atbilstošas saistībā ar notikumiem pie Ukrainas, sacīja NBS komandieris.

Pagājušās nedēļas beigās sāktās mācības notiks ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs un arī Polijā. Latvijā bruņotos spēkus visvairāk varēs redzēt Vidzemes un Latgales reģionos. 

Vienlaikus nedēļas nogalē starptautiski manevri sākās arī Polijas dienvidaustrumos. Oficiālā Varšava ziņo, ka tajos piedalās mehanizētās divīzijas karavīri kopā ar ASV armijas desanta divīzijas militārpersonām. Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks uzsvēra, ka šādā veidā tiekot konsekventi stiprināta drošība NATO austrumu flangā.  

KONTEKSTS:

Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt