Panorāma

Piemin K.Sebri 100 gadu jubilejā

Panorāma

Valdis Dombrovskis pieteicies EK priekšsēdētāja amatam

Nāve zem vilciena -- mašīnisti bezspēcīgi

Nāve zem vilciena – mašīnisti bezspēcīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pēdējo divu dienu laikā zem vilciena riteņiem bojā gājuši jau divi cilvēki, šogad kopumā – trīs. Lai arī pēdējos gados uz dzelzceļa bojāgājušo skaits arvien samazinās, tā darbinieki uzsver, ka katrs upuris ir smags trieciens ne tikai mirušā tuviniekiem un draugiem, bet arī mašīnistam, kurš sēdējis pie nelaimīgā vilciena vadības pults.

Svētdien Pļaviņās uz sliedēm gāja bojā apmēram 30 gadus veca sieviete. Pēc piederīgo aptaujāšanas policija pieļauj – tā bijusi pašnāvība. Savukārt pirmdien Tukumā kādu sievieti notrieca elektrovilciens brīdī, kad viņa mēģināja šķērsot sliežu ceļu. Iespējams, viņa bijusi alkohola reibumā, pieļauj policijā.

Teju jebkurš vilciena vadītājs ar vismaz piecu gadu stāžu ir vadījis vilcienu, zem kura riteņiem dzīvību zaudējis cilvēks. Tā diemžēl ir mašīnista darba neatņemama sastāvdaļa, skaidro "Latvijas dzelzceļā" (LDz).

Vilciena mašīnists nevar pagriezt stūri, lai izvairītos no acīmredzamas sadursmes, un vilciena bremzēšanas ceļš ir ļoti garš.

„800 metrus var sasniegt. Turklāt mēs zinām, ka mašīnists iedarbina bremzi tajā kritiskajā situācijā, un pēc tam principā neko vairāk nevar - viņš var tikai gaidīt, vai būs tas trieciens, vai būs negadījums vai nebūs,” skaidro LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Raimonds dzelzceļa darbā strādā jau 30 gadus, kā mašīnists – piecus. Tieši pieci cilvēki arī paskrējuši zem viņa vadīta vilciena. „Tu brauc un redzi, ka tas cilvēks iet uz sliedēm un ka tu neko nevari izdarīt - ne nobremzēt, neko. Diezgan pabriesmīgs tas moments ir,” stāsta Raimodns.

Mašīnists Valdis, kurš dzelzceļa darbā strādājis 25 gadus, atzīst – pēc pirmā notriektā vēl nākamajā dienā nav spējis ieēst, bet ar katru nākamo pārdzīvojums samazinās. „Pa šiem laikiem astoņi ar pusīti. Sievieti izglābām tomēr, desmit centimetrus no galvas apstājāmies, izvilkām ārā. Bet pārējie visi ir letāli, uz vietas principā beigti,” stāsta Valdis.

Maksimālais pieļaujamais ātrums kravas vilcienam ir 80 kilometri stundā, pasažieru vilcienam – pat 120. Tas gan sver mazāk - 200 līdz 300 tonnas, kamēr kravas sastāvs var būt pat piectūkstoš tonnu smags. Sadursmē ar to izdzīvot ir teju neiespējami.

Mašīnisti gan piebilst – ļoti daudzi paspēj vēl pēdējā brīdī sliedes tomēr šķērsot. „Tā sieviete, ko izvilka ārā, skatījos līdz pēdējam, līdz pazuda redzes lokā, un tad tikai klausies, būs kāda skaņa vai nebūs, un kad nebija nekā, tad prieciņš bija - iespēja, ka dzīva būs.  Trakāk jau ir, kad ir sievietes uz sliedēm un mazi bērni. Vīrietis.. pārsvarā vīrieši ir dzērumā. Bet bērni, tas ir trakākais,” atzīst mašīnists.

„Varētu pateikt, lai noņem austiņas un tomēr paskatās, jo iznākums te būs viens. Te nebūs tā, ka viņam apbrauks kāds apkārt vai nobremzēs, te būs, kā saka, nodzisīs gaisma un viss,” piebilst Raimonds.

Dzelzceļā skaidro, ka īpaši uzmanīgiem cilvēkiem jābūt ziemā, kad sniegs slāpē braucošā vilciena troksni. Tāpat ļoti bīstami ir šķērsot sliedes, klausoties mūziku, un, protams, neatļautās vietās. Upuru skaits samazinājies, kopš Rīgas centrālajā stacijā starp sliedēm uzlikts žogs, un tuvākajā nākotnē gar sliežu ceļiem Latvijas lielākajās pilsētās ir ieplānots izvietot 55 kilometrus žoga. Vai piešķirt tam Kohēzijas fonda līdzekļus, valdība lems jau tuvākajās dienās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti