"Mēs redzam ļoti daudz dažādus dezinformācijas stāstus gan pasaulē, gan krievvalodīgajā vidē, gan arī Latvijā," teica Sārts.
Pēc viņa teiktā, Krievijas dezinformācijas mērķi ir dažādi, tostarp – panākt priekšstatu, ka pie šobrīd Eiropā esošās eskalācijas un saspīlējuma ir vainīgas ASV un NATO, nevis Krievija; novērst uzmanību no Krievijas spēku koncentrēšanās pie Ukrainas robežas; pievērst uzmanību šķietamajām Krievijas bažām par drošību.
Sārts atzīmēja, ka Krievijas vēstījumu auditorijas ir dažādas. Pirmkārt, Krievijas iedzīvotāji, otrkārt, iedzīvotāji Ukrainā, kur Krievija mēģina sēt paniku, nedrošību un bažas. Tāpat Krievija ar dezinformāciju mēģina sašķelt Rietumus un panākt to, lai Rietumi vajadzīgajā mirklī nebūtu spējīgi saprast, kas īsti notiek.
Runājot par to, kā Krievija izplata dezinformāciju, NATO izcilības centra direktors atzīmēja, ka tā ir "visaptveroša operācija". Par daļu no Krievijas īstenotās informācijas kampaņas uzskatāmi arī Krievijas augstāko amatpersonu paziņojumi.
"Tad tālāk jau ir jautājumi, kas saistīti ar parastiem televīzijas kanāliem. Visi droši vien vismaz esam dzirdējuši par Krievijas lielo kanālu slavenajiem šoviem, kādā veidā viņi pasniedz situāciju. Tad ir vesela liela ekosistēma ar dažādām gan digitālām, gan parastām vietnēm, kas izplata Krievijas dezinformāciju Rietumu pasaulē. Un, protams, neapšaubāmi ir troļļu un robotu armijas sociālajos tīklos, kas ir šīs ziņas pastiprinātājas," skaidroja Sārts.
Savukārt, taujāts, vai plašsaziņas līdzekļu uzraugi gana labi veic savu darbu, Sārts atzina, ka mūsdienu informācijas vidē kontrole ir grūti panākama.
"Es teiktu, ka lielākais uzsvars jāliek uz cilvēku spējām atpazīt dezinformāciju vai būt vismaz skeptiskiem pret dažādiem paziņojumiem. Jo, kā jau es teicu, Krievija ir ieslēgusi pilno mašinēriju," teica Sārts.
Viņš vienlaikus atzina, ka redz lielāku mediju uzraugu gatavību vērsties pret dažādiem Krievijas dezinformācijas instrumentiem. "Bet jāsaprot, ka tam visam izskriet līdzi ir ārkārtīgi grūti diemžēl un, protams, arī ne visur iespējami. Mums ir jārēķinās, ka vidi, kas ir brīva no Krievijas dezinformācijas, mēs diezin vai sagaidīsim tuvākajā laikā," sprieda Sārts.
Viņaprāt, Krievija ar savu īstenoto dezinformācijas kampaņu nav apmierināta. "Uzskatu, ka pārliecināt Krievijas iedzīvotājus, ka šaut un bumbot Ukrainā ir laba doma, viņiem būs ļoti grūti. Protams, mēs sagaidām, ka būs kaut kādas provokācijas, kas iesāks šo visu procesu, bet, es domāju, ka ar visu to arī Krievijā tas būs grūti," atzina Sārts.
Pēc viņa teiktā, arī Rietumos ir segmenti, kurus ilgstoši kontrolējusi Krievijas informācijas telpa un kuri varētu būt noticējuši "šim stāstam".
"Bet kopsummā es nedomāju, ka tas šobrīd viņiem īpaši veicies tādā Rietumu kopējā informācijas vidē. Kas attiecas uz Latviju, arī domāju, ka līdzīgi ir iepriekš sagaidāmi segmenti, kas varbūt ir paņēmuši šo Krievijas dezinformāciju, bet es domāju, ka Latvijas sabiedrība tomēr ir diezgan labi spējusi noorientēties," piebilda NATO izcilības centra direktors.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Krievija 15. februārī paziņoja par karaspēka atvilkšanu no pierobežas, bet Rietumi to vērtē piesardzīgi.
