Panorāma

Panorāma

Panorāma

Juglas ezerā noplūst naftas produkti

Cīņa par Rīgas mēra krēslu turpinās

NA galvaspilsētas domē izvirza nosacījumus koalīcijai ar «Gods kalpot Rīgai»

Rīgas domes (RD) Nacionālās apvienības (NA) frakcija gatava koalīcijai ar "Gods kalpot Rīgai" (GKR), vēsta Latvijas Televīzija.

NA gan izvirzījusi vairākus nosacījumus - Rīgas bērnudārzos pāriešanu uz mācībām latviešu valodā, RD Revīzijas komisijas atjaunošanu un sarunas par PSRS slavinošu pieminekļu demontāžu. NA frakcija arī neplāno sadarboties ar "Saskaņu" vai RD Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjiem.

Līdz izšķirošajam balsojumam par Rīgas mēru palicis mēnesis, un līdzšinējā koalīcija šķiet soli tuvāk, lai varu galvaspilsētā noturētu. Gods kalpot Rīgai mēra amata kandidāts Oļegs Burovs, kurš vēl pagājušajā nedēļā paziņoja, ka kompromisu starp Saskaņu un no tās aizgājušajiem deputātiem vairs nemeklēs, nu atkal cer abas puses samierināt. Tikmēr arī iespējamais opozīcijas mēra amata kandidāts Viesturs Zeps cer savākt ievēlēšanai nepieciešamo atbalstu, un turpina Anete Bērtule

Nacionālā apvienība, kura pēc līdzšinējās Rīgā valdošās varas sašķobīšanās uzstājīgi runājusi par ārkārtas vēlēšanām un to vēl joprojām uzskata par labāko variantu, nu pauž atbalstu arī varas maiņai bez vēlēšanām. Partija pieļauj, ka jaunais Rīgas mērs varētu nākt no līdzšinējām opozīcijas partijām, trūkstošās balsis piesaistot Gods kalpot Rīgai frakcijā.

"Mēs kategoriski izslēdzam koalīcijas veidošanu ar Saskaņu vai tās četrinieku," teicis NA Rīgas nodaļas priekšsēdētājs Edvards Ratnieks.

Strādāt šādā koalīcijā Nacionālā apvienība gan gatava vienīgi, ja tiek izpildīti četri tās nosacījumi. Partija no potenciālajiem koalīcijas partneriem vēlas atbalstu jautājumā par pāreju uz latviešu valodu Rīgas bērnudārzos, prasa nekādi nesadarboties ar "Saskaņu", atjaunot Rīgas domes revīzijas komisiju, kā arī sagaida atvērtību sarunām par padomju savienību slavinošu pieminekļu demontāžu.

"Ja kāds vēlas, tā teikt, nožēlot grēkus, mēs varētu šo grēku izpirkšanu šādā veidā redzēt. Ka ir cilvēki, kas ir gatavi zināmā mērā pieņemt mūsu uzstādījumus," paudis NA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis.

Potenciālais opozīcijas partiju mēra amata kandidāts Viesturs Zeps par NA uzstādījumiem ir gatavs runāt un ir pārliecināts, ka savai ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu savākt, tiesa, pagaidām viņš šo atbalstu ir meklējis tikai tur, kur to ir visvieglāk atrast, proti, starp opozīcijas partijām.

Vākt trūkstošās balsis Zeps plāno vien tad, kad būs pārliecināts par visu pašreizējo opozīcijas partiju atbalstu. Burovs sadarbību ar pašreizējām opozīcijas partijām pilnībā neizslēdz, tomēr Nacionālās apvienības izvirzītos nosacījumus dēvē par politisko retoriku. "Mums vajadzētu runāt par bedrēm un par ceļiem, nevis kādam piemineklim jābūt, kādam nav jābūt. Bet par bērnudārziem – jā, tas varētu būt mērķis, bet šobrīd tas nav reāli, jo šobrīd, es atvainojos, mums nav audzinātāju un kādas viņām ir algas," tā Burovs.

Kā prioritāti Burovs tomēr izvirzījis līdzšinējās koalīcijas saglabāšanu. Sarunas iestrēgušas, no "Saskaņas" izslēgto deputātu četriniekam uzstājot uz Vadima Baraņņika virzīšanu vicemēra amatam, kam nepiekrīt Saskaņa. Tagad Burovs, kurš vēl pirms nedēļas solīja kompromisu vairs nemeklēt, gatavs sarunas turpināt.

Cerība vienoties izskan no četru neatkarīgo deputātu frakcijas vadītāja. "Viss šeit strauji mainās, tāpēc varbūt pēc nedēļas jau sarkanās līnijas kādam nebūs. - varbūt jums? - Mums? Šis jautājums ir diezgan principāls," norādīja Neatkarīgo deputātu frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs.

Tad jāpiekāpjas Saskaņai, kura līdz šim kategoriski iebildusi pret no partijas izslēgto Baraņņiku vicemēra amatā. Šodien sazvanīta, Saskaņas frakcijas vadītāja norādīja, ka sarunas par šo jautājumu ir procesā.

KONTEKSTS:

Politiskās kaislības Rīgas domē nerimst. Aizvadītajā nedēļā, pirmajā sēdē pēc iepriekšējā Rīgas mēra Daiņa Turlā (GKR) gāšanas mēra pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) pietrūka balsu, lai tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē. Balsojums parādījis, ka Burovam trūkst deputātu atbalsta arī kļūšanai par mēru. Sarunas par atbalstu savai kandidatūrai Burovs vairs neturpinās, taču savu kandidatūru neatsauks. Tas, vai galvaspilsētā būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, varētu izšķirties 19. augustā, kad paredzētas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un  "Saskaņas" un GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.

Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.

20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti